Šonedēļ, kad 13. novembrī leģendārajam dzejniekam Ojāram Vācietim apritētu 79 gadi, notikuši vairāki ļoti nozīmīgi pasākumi, dzejnieka piemiņas un literārā mantojuma iemūžināšanā.
Saistībā ar latviešu literatūru lielākas un mazākas zinātniskas konferences ir diezgan ikdienišķa parādība, tomēr Latvijas Universitātes un Latvijas Zinātņu akadēmijas kopīgi rīkotā konference Ojārs Vācietis un viņa laiks latviešu rakstniecībā ar Kultūras ministrijas līdzdalību, kas risinājās nedēļas sākumā 12. un 13. novembrī, ir viens no vērienīgākajiem pasākumiem pēdējo gadu literatūras pētniecībā. Pēc savas kvalitātes to, iespējams, var salīdzināt vien ar nu jau pasenu un piemirstu notikumu – Zentas Mauriņas 100 gadu piemiņas konferenci, kas tolaik radīja īstu sprādzienu izcilās esejistes pētniecībā. Pamatīga programma, ārzemju lektori – jācer vien, ka viss šis nozīmīgais materiāls jau nākamā gada laikā ieraudzīs dienasgaismu grāmatas formā. Konferences programma bija tik blīva un gara, ka noklausīties visus ziņojumus droši vien nespētu pat pārcilvēks.
Ļoti skaistu, vizuāli izteiksmīgu izdevumu Tālums starp balto un balto radījusi mūzikas izdevniecība Upe tuviem un tāliem. Šo laikam būtu jāsauc par kompaktdisku, tomēr patiesībā izdevums ir klausāmgrāmatas, grāmatas un mūzikas diska hibrīds. Ojāra Vācieša fani tajā atradīs viņa dzeju un fotogrāfijas. Unikāls ir disks, kurā skan Ojāra Vācieša dzeja viņa paša autorlasījumā. Tajā iekļauti 73!!! dzejoļi Ojāra Vācieša balsī. Otrā diskā skan Artura Maskata kompozīcijas, kuras iedvesmas avots bijis Ojāra Vācieša leģendārais dzeju krājums Si minors.
Īpaša ir arī apgāda Zvaigzne ABC 13. novembrī klajā laistā Ojāra Vācieša dzejas izlase. Tās kvalitāšu uzskaitījums ir visnotaļ daiļrunīgs. Pirmo reizi vēsturē izdota Ojāra Vācieša dzejas izlase, kuru nav sabojājusi Glavļita cenzūra vai sastādītāja viedoklis par to, kā būtu jākārto teksts. Pirmo reizi vēsturē šo darbu veikusi dzejnieka sieva Ludmila Azarova kopā ar literatūras pētniecēm Viju Kaņepi un Ildzi Krontu. Pirmo reizi vēsturē izdota tik bieza un iespaidīga Ojāra Vācieša dzejas izlase, kura aptver viņa daiļradi no A līdz Z, turklāt Ludmilas Azarovas unikālās zināšanas par attiecīgo tekstu tapšanas vēsturi un apstākļiem te ļauj ieraudzīt pavisam citu Ojāru Vācieti (par to lasiet arī nelielajā Ludmilas Azarovas priekšvārdā). Tīri pragmatiski spriežot – jā, visi šie teksti ir atrodami kaut kur Ojāra Vācieša Rakstu sējumos, tomēr jaunais sakārtojums ļauj ieraudzīt tos jaunā gaismā.
Savukārt 13. novembra raidījumā 100 g kultūras tika demonstrēts plašs sižets par Carnikavas novada domes plāniem sakārtot Ojāra Vācieša un Ludmilas Azarovas pēdējo atdusas vietu tā, kā savulaik, astoņdesmitajos gados, to bija apņēmušies daudzie Ojāra Vācieša talanta cienītāji. Šajā nolūkā tiks vākti ziedojumi. Domes pārstāvji izteica cerību, ka plānu izdosies īstenot līdz dzejnieka 90. dzimšanas dienai. Jāpiebilst, ka dzejnieka kapavietu līdz šim rūpīgi kopuši viņa tuvinieki un Carnikavas skolas jaunieši, tomēr šī ir vieta, uz kuru kā svētceļojumā no visas Latvijas joprojām plūst Ojāra Vācieša cienītāji. 80. gados tika izsludināts konkurss par Ojāra Vācieša piemiņas vietas izveidi, toreiz konkursā uzvarēja jaunās un daudzsološās arhitektes Ingūnas Rībenas projekts, kas, protams, tā arī nekad netika īstenots. Pienācis laiks šo solījumu, ko dzejnieka cienītāji deva, atvadoties no Ojāra Vācieša, īstenot dzīvē, jo tas savā ziņā ir goda parāds, bet neatdot goda parādu, tas tiešām ir netikums.