Latviešu Dziesmu svētku muzeja izveidē grib iesaistīt Latvijas Mākslas akadēmijas studentus

Latviešu Dziesmu svētku muzeja izveides darba grupa muzeja koncepta izstrādē vēlētos iesaistīt Latvijas Mākslas akadēmijas studentus, aģentūrai LETA pastāstīja darba grupas vadītājs, J.Norviļa Madonas mūzikas skolas direktors Mārtiņš Bergs.

Iecere jau apspriesta ar akadēmijas pasniedzējiem, kuri atzinuši, ka šāda ideja studentu diplomdarbam ir interesanta, bet lēmumu par iesaistīšanos projektā līdz septembrim pieņems paši studenti.

Tikšanos laikā darba grupa noformulējusi muzeja galveno ideju – tā būs muzeja tipa iestāde, kas veidos vispārējo Latviešu Dziesmu svētku panorāmu.

Liela vērība savstarpējo diskusiju laikā tiek pievērtam tam, lai muzejs būtu interesants arī jaunatnei, lai arī tā saprastu kāda vērtība ir Dziesmu svētki Latvijā. Muzeja apkārtnē iecerēts veidot dabas taku, brīvdabas estrādi, informācijas pasniegšanā izmantot digitālos datu nesējus un jaunākās tehnoloģijas.

Plānots pēc iespējas izvairīties no klasiskās muzeja koncepcijas, kur pie sienām izvietoti informatīvi stendi, eksponāti atrodas aiz stikla un tos iespējams apskatīt vien pa gabalu.

LETA jau ziņoja, ka Madonas novada pašvaldība savā īpašumā ir pārņēmusi diriģenta Haralda Medņa (1906-2000) dzimtās mājas "Dzintari" Praulienas pagastā, kurās vēlas izveidot Medņa un Latviešu Dziesmu svētku muzeju.

Diriģents Mednis dzimis 1906.gada 16.augustā Jaunlaicenes pagastā. Bijis LPSR Operas un baleta teātra koncertmeistars, vadījis vīru kori "Dziedonis", tautas korus "Skaņupe" un "Tēvzeme".

1999.gadā Mednis saņēma Kultūrkapitāla fonda mūža stipendiju par nopelniem kultūras un mākslas attīstībā un Lielo mūzikas balvu par mūža ieguldījumu Latvijas koru kultūrā.

1994.gadā Mednis tika iecelts par Triju Zvaigžņu ordeņa IV šķiras ordeņa kavalieri.

Diriģents 2000.gadā apbedīts Otrajos Meža kapos.

Izklaide

Šogad 30 gadu jubileju atzīmē grupa “Pienvedēja piedzīvojumi” – latvju rokmūzikas fenomens, trīs puiši no Sabiles, kuri visas trīs šīs desmitgades muzicējuši nemainīgā sastāvā un būtībā pirmie spējuši kā alternatīvās skatuves pārstāvji tikt radiostaciju rotācijās un TV apritē.

Svarīgākais