Papildu nauda kultūrai

Šonedēļ valdība pieņēmusi vairākus lēmumus, kas saistīti ar dažādu kultūras objektu un projektu finansēšanu.

Turpinājumu ir ieguvusi pērn augustā sāktā iecere, kas saistīta ar Jaunā Rīgas teātra (JRT) ēkas rekonstrukciju. Kultūras ministrijai (KM) ir uzdots līdz 15. jūnijam iesniegt Ministru kabinetā vairākus rīkojumu projektus saistībā ar JRT nākotni. Svarīgākais no tiem ir rīkojuma projekts par pārcelšanās un aprīkojumu iegādes izdevumu iekļaušanu nākamā gada valsts budžeta ilgtermiņa saistībās, norādot plānotos būvniecības pabeigšanas termiņus un nomas līgumsaistību sākuma termiņus. Tiek apgalvots, ka JRT remontdarbi izmaksāšot piecarpus miljonus latu. Apmēram pusmiljonu prasīšot process, lai reālā rekonstrukcija varētu sākties – tehniskā projekta izstrāde, ekspertīzes, būvuzraudzība u.c. Jāatgādina, ka ideja par JRT rekonstrukciju 2011. gada augustā tika publiskota sakaitētajā priekšvēlēšanu gaisotnē, – tolaik daudzi to vērtēja kā populistisku. Ēka Lāčplēša ielā 25 nav remontēta kopš laikiem, kad tur vēl saimniekoja leģendārais režisors Eduards Smiļģis.

Vakar Ministru kabinetā tika apstiprināts rīkojums par līdzekļu piešķiršanu no valsts programmas Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem. No tās valdība atvēlēs naudu virknei vērienīgu kultūras pasākumu. XXV Vispārējo latviešu dziesmu svētku un XV Deju svētku procesa pilnvērtīgai nodrošināšanai paredzēti 87 000 latu, kas tiks novirzīti noslēguma koncertu reģionālo koru kopmēģinājumiem, Jāzepa Vītola jubilejas koncerta sagatavošanai, virsdiriģentu un virsvadītāju atalgojumam. Spriežot pēc KM informācijas, Dziesmu svētku norisei jau piesaistīti 40 000 latu no Valsts kultūrkapitāla fonda un VAS Latvijas dzelzceļš dāvinājums 200 000 latu apmērā, savukārt valsts budžetā 2012. gadam tam bija atvēlēti 80 000 latu. Šovasar plānotā starptautiskā folkloras pasākuma Baltica – 2012 vajadzībām piešķirti 30 000 latu. Festivāls norisināsies no 5. līdz 9. jūlijam.

No programmas Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem nauda atvēlēta arī tam, lai nodrošinātu projekta Rīga – Eiropas kultūras galvaspilsēta 2014. gadā norises. Tam valdība piešķīrusi 139 970 latu. Šī summa tiks novirzīta Latvijas Nacionālajai bibliotēkai, Nacionālajam kino centram, Latvijas Nacionālajam mākslas muzejam, Latvijas Nacionālajam vēstures muzejam, Memoriālo muzeju apvienībai un īpaši aizsargājamajam kultūras piemineklim – Turaidas muzejrezervātam, Latvijas Nacionālajai operai un Latvijas Universitātei. Pērn pieņemtie valdības lēmumi paredz, ka projekts Rīga – Eiropas kultūras galvaspilsēta valstij prasīs gandrīz sešus miljonus latu. Šogad valsts budžetā tam bija atvēlēti 421970 latu, kas tika novirzīti Pasaules koru olimpiādes vajadzībām (282 000 latu) un pārējo projektu sākšanai (139 970 latu).

Izklaide

Kas gan būtu kino bez mūzikas? Protams, sava burvība ir arī mēmajam kino, taču skaņa piešķir mākslas darbam plašumu, aizkustina un ļauj skatītājiem dziļāk iegrimt stāstā, – no majestātiskām simfonijām līdz minimālistiskiem elektroniskajiem skaņdarbiem – katra muzikālā kompozīcija veido raibu emocionālo paleti, vēsta straumēšanas platforma “Disney+”.

Svarīgākais