Lielāku atlīdzību par savu padarīto darbu ir pelnījuši ne tikai 47 Latvijas Nacionālās operas (LNO) kora arodbiedrības biedri, kas nolēmuši streikot, bet arī visi pārējie operas darbinieki, šodien žurnālistiem sacīja LNO direktors Andrejs Žagars.
"Visi grib, lai algas atgrieztos 2009.gada algu līmenī. Es arī gribu. Tad, kad valsts mums nodrošinās finansējumu 2009.gada līmenī, tad operas administrācija ar lielāko prieku sadalīs to visiem darbiniekiem. Mēs esam atkarīgi no valsts dotācijas. Esmu visu laiku cīnījies par papildu finansējumu un arī turpmāk no prasībām par budžeta palielinājumu neatkāpšos," pauda Žagars.
Viņš akcentēja, ka lielāku atlīdzību ir pelnījuši visi 567 operas darbinieki, ne tikai 47 operas kora mākslinieki.
LNO direktors skaidroja, ka operas administrācija izmantos visas tiesiskās iespējas, lai nodrošinātu 15.Rīgas operas festivāla norisi. Žagars cer, ka dialogam, kas notiks ar operas kora arodbiedrību, būs labs rezultāts.
Jau ziņots, ka LNO kora arodbiedrība nolēmusi no 8.jūnija plkst.19, kad LNO Lielajā zālē 15.Rīgas operas festivāls skatītājiem piedāvās Pētera Čaikovska operu "Mazepa", rīkot streiku.
Arodbiedrības dalībnieks Ikars Samardžijevs, kurš ievēlēts streika padomē, aģentūrai LETA pauda, ka patlaban vēl nav zināms, kad streika padomei notiks tikšanās ar LNO administrāciju, jo uz vakar iesniegto arodbiedrības pieteikuma no LNO administrācijas puses atbilde vēl nav saņemta.
Tāpat viņš minēja, ka operas vadība kora māksliniekiem šajā pavasarī izsniedza piedāvājumu grozīt darba līgumus, visiem prasot augstāko muzikālo izglītību vokālista specialitātē un divu gadu vokālista pieredzi, taču mākslinieki šādu piedāvājumu atteikušies parakstīt, pirms ar to nav iepazinusies advokāte Māra Ļūļa-Frankēvica, kuru arodbiedrība piesaistījusi kā juristi.
Rīkojot streiku, LNO kora arodbiedrība vēlas atjaunot kora māksliniekiem arodbiedrības biedriem darba slodzi - 40 stundu darba nedēļu un darba algu noteikt pilnā apmērā atbilstoši kora mākslinieku kvalifikācijai un kora mākslinieciskajam sniegumam. Tāpat arodbiedrība vēlas pārtraukt kora mākslinieku arodbiedrības biedru diskriminējošo noteikumu piemērošanu, slēdzot nepamatotus terminētus darba līgumus, kā arī vēlas pārtraukt nepamatotu pārbaudes laika nosacījumu iekļaušanu terminētajos darba līgumos, kas atkārtoti tiek slēgti ar kora māksliniekiem arodbiedrības biedriem.
Savukārt operas administrācija uzskata, ka streika pieteikums ir pārsteidzīgs un nepamatots solis no LNO kora arodbiedrības puses. Streika pieteikumā minētā centrālā prasība, proti, darbinieku atalgojuma un pilnas slodzes atjaunošana, jau kopš pagājušā gada nogales ir LNO vadības prioritāte.
Darbinieku pilnas slodzes atjaunošana un līdz ar to arī atalgojuma palielināšana ir iekļauta administratīvi saimnieciskās darbības plāna projektā, ko LNO direktors aprīļa sākumā ir iesniedzis izskatīšanai Kultūras ministrijā. Atalgojuma palielināšana LNO darbiniekiem ir galvenais arguments, pamatojot Kultūras ministrijai nepieciešamību palielināt nepietiekamo LNO valsts finansējuma apjomu.
LNO administrācija, kas uzņemas atbildību pret LNO skatītājiem, kas ir iegādājušies biļetes uz Rīgas operas festivāla izrādēm, plāno vērsties tiesā ar pieteikumu atzīt LNO kora arodbiedrības streika pieteikumu par nelikumīgu. Atbilstoši Streiku likumam LNO kora mākslinieki nedrīkstēs sākt streiku līdz brīdim, kad stāsies spēkā tiesas spriedums.