Pārdroša bankas aplaupīšana komplektā ar šķietami bezjēdzīgu bankas darbinieces slepkavību, leģendas par nenotveramiem banku aplaupītājiem, nogalināta izmeklētāja mīļākā un trauksmes gatavībā nolikta policija – tāds ir kopsavilkums Jū Nesbē pasaulslavenā bestsellera Atriebes dieviete pirmajām simt lappusēm. Pat ja piederat tiem nepacietīgajiem, kas šo darbu savulaik nopirkuši angļu izdevumā (Nemesys) kādā no daudzajiem interneta veikaliem – ir taču vērts pārbaudīt, vai latviešu versijā viss atrodas savā vietā, jo vairāk tāpēc, ka tas šoreiz tulkots no oriģināla – norvēģu valodas.
Ir taisnība reklāmai, kurā apgalvo, ka Jū Nesbē romāni pasaulē pārdoti lielākā tirāžā nekā slavenā Stīga Lārsona triloģija Millenium. Detektīvžanra Pikaso no Norvēģijas tiešām pieder izslavētajam skandināvu desantam pasaules krimiķu tirgū. No kurienes šādi panākumi? Toreiz, kad pirms vairākiem gadiem Jū Nesbē viesojās Rīgā un sniedza šo rindu autoram interviju, varēja noprast, ka aiz rakstnieka muguras stāv gan valstiska kultūrpolitika, kas nevaibstās latviskā manierē, atbalstot ejošu detektīvžanra darbu, gan lielie norvēģu izdevēji, jo mērķis ir viens – panākt, lai norvēģu grāmatas pasaulē noskan, cik vien iespējams skaļi. Jāatgādina, ka toreiz runa bija par Sarkankrūtīti (The Redbreast) – romānu, kas bez kompleksiem skaidro norvēģu nacisma pagātni un to, kāpēc norvēģu leģionāri piedalījās Ļeņingradas blokādes kaujās.
Varbūt jums var šķist, ka Atriebes dieviete, neraugoties uz pieminētajiem skaļajiem noziegumiem (un tas jau tikai sākums vien), ir samērā mierīga, tomēr šajā nosacītajā gausumā iestrādāts labs ritms, un gluži neviļus esi iegrimis romānā, kas prasīties uzprasās tikt izrauts cauri vienā rāvienā – īpaši jau tik aukstā laikā kā šis februāris, kad tāpat neko citu nevar iesākt. Tomēr salīdzinoši ar tās pašas Stīga Lārsona triloģijas pirmā romāna izcili garlaicīgajām pirmajām simt lappusēm šī ir teju vai braukšana lielā ātrumā pa apledojušo Dienvidu tiltu. Jū Nesbē ir izbijis rokmūziķis un futbola cienītājs, skaidrs, ka no viņa nav gaidāmas nekādas maigās harmonijas, tomēr mūziķiem raksturīgā prasme izvēlēties pareizo ritmu un uzturēt to savos romānos viņam noteikti piemīt. Ne jau velti Atriebes dievieti pamanīja ne vien ASV izdevēji, bet arī žanra eksperti, nominējot to prestižajai Edgara balvai.
Pieļauju, ka Jū Nesbē atgriešanās Latvijā ir priecīga ziņa šejienes detektīvžanra cienītājiem. Atriebes dieviete būtībā ir gadus desmit sena pagātne, ceturtais (nevis pirmais, kā apgalvo Arizona Republic) romāns t.s. izmeklētāja Harija Hola sērijā, kurā nu jau ir deviņi romāni, tāpēc tulkotājai te būs iespēja izvērsties. (Ja nemaldos, norvēģu versijā kaut kas no šiem darbiem ir ticis ekranizēts.) Pasaulē publikas pieprasījums pa šiem gadiem ir tikai audzis – tieši tālab šomēnes Jū Nesbē ir ielūgts piedalīties prestižajā Taivānas grāmatu mesē, kas varētu nozīmēt tikai vienu – paveroties Āzijas tirgum, viņa romānu kopējā tirāža pamatīgi palielināsies. Savukārt martā Jū Nesbē dalīs autogrāfus un teiks runas Austrālijā un Jaunzēlandē. Ja atceras četrus gadus senu pagātni, kad Latvijā nebija pārāk daudz gribētāju viņu intervēt, gribas par to pasmaidīt – daudz kur pasaulē šodien lasītāji nezina, kas ir Hamsuns, bet zina, kas ir viņa tautietis Nesbē.