Ceturtās adventes priekšvakarā Somijas galvaspilsētā Helsinkos viesojās akadēmiskais koris Latvija, lai kopā ar Helsinku filharmoniķiem un igauņu diriģentu Olari Eltsu (šobrīd šā orķestra galveno viesdiriģentu) asprātīgā Ziemassvētku programmā debitētu augustā atvērtajā jaunajā Helsinku koncertzālē Musiikkitalo.
Iespaidīgajā arhitektūras un akustikas mākslas darbā, kas organiski un neuzkrītoši iekļāvies Helsinku pilsētvidē, savienojas somu kultūridentitātes un japāņu tehnoloģiju (galvenais akustiķis Jasuhisa Toijota) šarms, vienlaikus veidojot akustisku svētnīcu pēc skanošas koncertzāles 40 gadu alkušajiem Helsinku mūziķiem un tikpat ļoti pēc jaunas koncertzāles slāpstošajiem latviešiem. Somu publika spēj novērtēt kvalitāti. Kopš jaunās koncertzāles uzcelšanas Helsinku muzikālajā dzīvē ir sācies uzplaukums. Nākamā gada februārī tur uzstāsies pat Vīnes filharmoniķi, un tas patiešām rada baltu skaudību.
Koncerta programma ietvēra 20. gadsimtā tapušus un salīdzinoši reti atskaņotus Otorīno Respīgi un Igora Stravinska Baha ērģeļdarbu aranžējumus simfoniskajam orķestrim un korim, kā arī Džakomo Pučīni agrā jaunībā rakstīto mesu Messa di Gloria. Programmas muzikālais vadītājs Olari Eltss atzīst, ka viņu fascinē Baha simfonisms, kas, protams, vislabāk atklājas kompozīcijās ērģelēm. Savukārt Helsinku jaunās koncertzāles akustika neraksturīgā veidā ir ļoti piemērota baroka un baroka aranžējumu atskaņošanai, jo skaņa pretēji baznīcas akustikai neizplūst, turklāt dabiskais līdzsvars starp stīgām un pūšaminstrumentiem ir gluži neticams. Turklāt, kā dievojas diriģents, tas neprasa ne mazāko piepūli, jo mūziķi cits citu dzird ļoti labi, līdz ar to iespējams izvairīties no dinamiskiem pārspīlējumiem. Helsinku filharmoniķi ir augsta līmeņa simfoniskais orķestris, ko plaši atbalsta vietējā publika – 80–90% no 1700 vietām aizņem koncerta abonementu īpašnieki, bet ziemas sezonas noslēguma koncerts ar mūsu kora piedalīšanos bija simtprocentīgi izpārdots jau vairākus mēnešus iepriekš, lai arī nebija iekļauts abonementa koncertu vidū.
Olari Eltsa talants kopš darba ar Latvijas Nacionālo simfonisko orķestri ir pārliecinoši uzplaucis starptautiskajā arēnā, viņa žestam raksturīga konkrētība, bet interpretācijā dominē temperaments, azartiska muzikalitāte un dziļas zināšanas par stilistiskajām niansēm dažādu laikmetu repertuārā. Šķiet, skaistākais un reizē jocīgākais koncerta skaņdarbs bija Pučīni Messa di Gloria, ko slavenais operu komponists sacerējis 22 gadu vecumā, vēl būdams pārliecināts, ka kļūs par baznīcas mūzikas komponistu. Tieši šī alošanās ir paradoksāli komiska, jo reti atskaņotās mesas partitūrā skaidri dzirdams operas žanra vēriens – gan bagātīgajā orķestra instrumentācijā, gan solistu un kora partijās. Igauņu tenors Juhans Tralla un somu baritons Tommi Hakala caur niansētām tembrālajām krāsām pārliecinoši atklāja mesas operisko raksturu, kas ne reizi vien lika pasmaidīt, sadzirdot kādu paņēmienu no vēlāk tapušā plašā Pučīni operu klasikas mantojuma.
Kora Latvija muzikālais sniegums kārtējo reizi apliecināja, ka kalpošana mūzikai ir aicinājuma darbs ar ļoti augstu pievienoto vērtību, kur kopējo saskaņu veido meistarīga atbrīvošanās no solistiska egoisma, vienlaikus saglabājot solista kvalitāti ikviena korista sniegumā. Sajūsmu par Latviju pauduši arī somu kritiķi. Juka Isopuro, lielākā somu laikraksta Helsingin Sanomat mūzikas kritiķis: «Es apbrīnoju kori Latvija jau kopš pirmās reizes, kad dzirdēju Rodiona Ščedrina operas Apburtais ceļotājs atskaņojumā. Tas ir viens no labākajiem koriem, kādu es vispār esmu dzirdējis. Skaņa ir ļoti līdzena, viendabīga un vienlaikus spēcīga. Tas ir dzīvs, elpojošs, saskanīgs un ļoti muzikāls organisms.» Arī lielākā somu laikraksta, kas iznāk zviedru valodā, Hufvudstadsbladet kritiķis Folke Foršmans atzīmē, ka VAK Latvija ir kormūzikas zvaigzne: «Korim Latvija piemīt izsmalcināta skaņveide, dinamiski impulsi, precizitāte un ritms, kas koru kontekstā ir reta parādība,» vienlaikus rekomendējot turpināt somu un latviešu sadarbību, īpaši to attiecinot uz kora angažēšanu arī citiem projektiem.