Baltijas Asamblejas (BA) balva mākslā šogad piešķirta diriģentam Andrim Nelsonam par izciliem sasniegumiem izpildītājmākslas popularizēšanā un par pozitīva Latvijas tēla veidošanu pasaulē.
2011.gada BA balvas mākslā, literatūrā un zinātnē pasniegtas 24.novembrī svinīgā ceremonijā, kas notika Tallinā BA 30.sesijas ietvaros.
Žūrijas pārstāve Inga Šteimane atzinusi, ka tieši Andris Nelsons vislabāk atbilda trim BA balvas nolikumā minētajiem kritērijiem. „Viņš ir talantīgs, un viņa īpašā muzikalitāte tiek cildināta visos iespējamos veidos. Andris Nelsons izveidojis veiksmīgu karjeru, ko apliecina viņa starptautiskie sasniegumi. Turklāt viņš patiešām popularizē Baltijas valstis, Latviju. To apliecina Birmingemas simfoniskā orķestra mājaslapā rakstītais, ka šis „latvietis ir muzikalitātes pērle”,” žūrijas komisijas sēdē vērtējot pretendentus, uzsvēra I.Šteimane.
BA balvu mākslā piešķir autoram vai izpildītājam par pēdējo triju gadu laikā radītu mākslas darbu vai darbu ciklu tēlotājmākslā, lietišķajā mākslā, mūzikā, arhitektūrā un teātra mākslā vai kinomākslā. To piešķir režisoram, solistam, aktierim, baleta māksliniekam vai izpildītājmākslinieku grupai par izcilu māksliniecisku sniegumu pēdējo triju gadu laikā.
Savukārt BA balva literatūrā šodien Tallinā pasniegta lietuviešu filozofam Arvīdam Jozaitim (Arvydas Juozaitis) par grāmatu „Rīga – civilizācija nevienam” (2011). Žūrijas loceklis Danielus Mušinsks (Danielus Mušinskas) uzsvēris, ka Lietuva jau vairākus gadus centās iegūt balvu literatūrā un ir gandarījums, ka beidzot tas ir izdevies. „Jozaitis nav klasisks prozas rakstnieks. Viņa pieeja ir jauna, negaidīta mākslinieciskai publicistikai. Tas ir negaidīti un interesanti,” pauda D.Mušinsks.
Balvu par sasniegumiem zinātnē šodien saņēma profesors Andress Ilmars Kasekamps (Andres Ilmar Kasekamp) no Igaunijas par grāmatu „Baltijas valstu vēsture” (2010). Žūrijas pārstāvis Andris Sprūds atzinis, ka šim darbam ir ne tikai augsta zinātniskā vērtība. „Šī grāmata uztur Baltijas konceptu dzīvu. Tā aicina uz mums pašiem skatīties nevis kā uz atšķirīgām nācijām, bet tādām, kurām ir daudzi saskarsmes punkti. Turklāt šī grāmata nes Baltijas valstu dzīvo vārdu pasaulē. Un tas ir šīs balvas mērķis,” norādīja A.Sprūds.
Līdztekus uzvarētājiem BA balvai šogad bija izvirzīti:
literatūrā:
· rakstnieks Indreks Hargla (Indrek Hargla) par romānu sēriju „Aptiekārs Melhiors un Svētā Olafa baznīcas noslēpums”, „Aptiekārs Melhiors un Rataskaevu ielas spoks” un „Aptiekārs Melhiors un bendes meita” (Igaunija);
· dzejniece un prozaiķe Inese Zandere par literāro pasaku krājumu „Latviešu zvēri” (2009) un dzejoļu krājumu „Princešu piedzīvojumi” (2010) (Latvija).
mākslā:
· vokālists, operdziedātājs Vītauts Jozapaitis (Vytautas Juozapaitis) par radošo darbību, Baltijas reģiona muzikālo dzīvi bagātinošu vokālās mākslas tradīciju izplatīšanu (Lietuva);
· komponiste Tatjana Kozlova par skaņdarbu ansamblim „Miera stāvokļa dimensija” (2009/2010) (Igaunija).
zinātnē:
· profesors Zenons Butkus (Zenonas Butkus) par vēsturisku dokumentu kopojumu „Baltijas valstu vienotības ideja un tās īstenošana 1918.–1940.gadā. Dokumentu krājums” (2008) (Lietuva);
· arhitektūras doktors Jānis Zilgalvis par grāmatu „Vecgulbenes muiža” (2011) (Latvija).
Ikgadējā BA balva ir nodibināta 1994.gadā, lai sekmētu literatūras, mākslas un zinātnes attīstību Baltijas valstīs un novērtētu izcilākos sasniegumus minētajās jomās. Balvai iesniegtos literatūras, mākslas un zinātnes darbus vērtē attiecīgās jomas eksperti, kuri kopā veido BA balvas žūrijas komiteju un tās sastāvā ir deviņi cilvēki katrā Baltijas valstī.
BA ir Latvijas, Igaunijas un Lietuvas parlamentu sadarbības institūcija, kas izveidota 1991.gada 8.novembrī. Asamblejā katru Baltijas valstu parlamentu pārstāv 12-20 deputāti. Asambleja ir koordinējoša un konsultatīva institūcija. Tā ir tiesīga nacionālajiem parlamentiem, valdībām un Baltijas Ministru padomei izteikt savu viedokli rezolūciju, lēmumu, deklarāciju un ieteikumu formā un pieprasīt atbildes, kā risināti BA dienaskārtības aktuālie pārrobežu jautājumi.