Tāpat kā gājputni vēsta par rudens iestāšanos, par gada nogales tuvošanos literatūras pasaulē nekļūdīgi signalizē dažādi paziņojumi par prestižu literāro godalgu piešķiršanu. Ja pagājušajā nedēļā publikai tika pasludināti Nobela prēmijas literatūrā un britu Bukera balvas ieguvēji – attiecīgi Herta Millere un Hilarija Mentela, tad šonedēļ ticis izsludināts krievu Bukera īsais pretendentu saraksts.
Uz pirmo kaimiņzemes nevalstisko literāro godalgu, kas iedibināta 1992. gadā pretendēs Jeļena Katišonoka ar ģimenes romānu Dzīvoja reiz vecītis un vecenīte, Romāns Senčins ar milicijas tēmai veltīto darbu Jeltišovi, Aleksandrs Terehovs ar kriminālromānu Akmens tilts, Boriss Hazanovs ar romānu Vakardienas mūžība, Jeļena Čižova ar Sieviešu laiku un Leonīds Juzevofičs ar dēku romānu Dzērves un punduri.
Krievu Bukera laureāts tiks paziņots 3. decembrī. Uzvarētājs saņems 500 000 rubļu naudas prēmiju, finālisti – katrs 50 000 rubļu lielu balvu. Jāpiebilst, ka grāmatu tirgus mūsu kaimiņvalstī ir liels un turklāt ar lielām attīstības rezervēm un iespējām, tāpēc Krievijas izdevēji rūpējas par prestižu un stabilu literāro godalgu uzturēšanu, pārēnmot rietumu grāmatnieku pieredzi.
Lai gan kopš brīža, kad žūrijas komisijas priekšsēdētājs Sergejs Gandļevskis paziņojis pretendentu sarakstu ir pagājis pavisam īss brīdis, tomēr intereneta izdevumos jau sākusi vārīties ierastā kņada par to, ka (kā allaž) aiz borta esot palikuši galvenie un tālab viscienīgākie Bukera balvas pretendenti. Kā spēcīgi un netaisnīgi apdalīti kandidāti tiek minēti rakstnieki Jurijs Arabovs un Sergejs Gerasimovs. (Acīmredzams ir tas, ka mode apstrīdēt dažādu žūriju lēmumus nav raksturīga Latvijai vien, kur šī gada galvenie skandāli saistīti ar Spēlmaņu nakts un Lielā Kristapa žūriju lēmumiem.)
Piebilstams, ka dažādos laikos prestižo krievu Bukeru saņēmuši Bulats Okudžava, Ludmila Uļicka, Vasilijs Aksenovs un Olga Slavņikova.