Kultūras aizstāvji spēruši izmisuma soli; atliek gaidīt valdības reakciju

© Rūta Kalmuka, f64

Divas nedēļas Latvijas teātru, grāmatnīcu un muzeju apmeklētāji tika aicināti iestāties pret valdības gatavību iznīcināt kultūras nozari un piedalīties akcijā "Es par kultūru".

Tās laikā cilvēki ar saviem parakstiem varēja apliecināt, ka kultūra ir viņu dzīves neatņemama sastāvdaļa. Rīt šī akcija noslēgsies ar īpašu pasākumu, bet savāktie paraksti tiks nodoti Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim.

Pirmā, kam atņemt

Pagaidām precīzs savākto parakstu skaits vēl nav zināms, to apkopojums turpināsies vēl līdz pirmdienai, taču jau tagad ir skaidrs, ka cilvēku atsaucība bijusi liela. Kā nra.lv apliecināja viena no akcijas koordinatorēm Inga Vasiļjeva, tikai Nacionālajā teātrī vien savu atbalstu kultūrai un tās darbiniekiem ar parakstiem apliecinājuši vairāki tūkstoši skatītāju. Atsaucīgi bijuši arī vairāk kā seši tūkstoši interneta lietotāju, kas līdz šīs nedēļas vidum jau bija iestājušies pret kraso finansējuma samazinājumu kultūras nozarei.

Kā jau vairākkārt vēstīts, meklējot iespējas taupīt nākamā gada budžeta līdzekļus, valdība izlēmusi spert vairākus radikālus soļus, tostarp, samazinot finansējumu Latvijas teātriem, mēģinot to finansēšanu „uzgrūst” jau tā pustukšajiem pašvaldību makiem, kā arī plānojot apvienot augstskolas, kurās mācās topošie aktieri, režisori un mākslinieki.

I.Vasiļjeva atzīst — kultūras darbinieki šādas norises valstī uzskata par absurdām, piebilstot: „valdība, šķiet, uzskata, ka kultūra ir nozare, kurai naudu var atņemt pirmām kārtām.”

Tikmēr Nacionālā teātra direktors Ojārs Rubenis šonedēļ medijiem atzina, ka Nacionālā teātra vadība nu jau nonākusi tādā situācijā, ka ir gatava "aizslēgt teātri un maksāt darbiniekiem minimālās algas.”

Mēģina "atkratīties"

Jāatgādina, ka valsts, cenšoties taupīt budžeta līdzekļus, vislabprātāk nodotu teātrus pašvaldību pārraudzībai, tātad arī finansēšanai. Kā savulaik atzina kultūras ministrs Ints Dālderis, Kultūras ministrija izvērtēja visvājākos teātrus mākslinieciskā un finansiālā jomā un tie izrādījās Daugavpils teātris un Liepājas teātris. Tāpēc tika nolemts runāt ar abām pašvaldībām, lai tās pārņem teātrus savā pārziņā.

Šobrīd gaisā joprojām virmo baumas par to, ka Rīgas dome varētu savā paspārnē paņemt kādu no galvaspilsētā esošajiem valsts dotētajiem teātriem, iespējams, Dailes teātri, taču Rīgas domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs to pagaidām kategoriski noraida.

Tikmēr O. Rubenis savos spriedumos ir pragmatisks — viņš lieliski apzinoties: tajā mirklī, kad, piemēram, pašvaldībai būs jāizvēlas pabarot cilvēkus vai finansēt teātri, protams, nebūs jautājumu par to, kam naudu dot, jo dzīvi cilvēki vienmēr būs svarīgāki.

Izmisuma solis

Ņemot vērā radušos situāciju, kultūras darbinieki izlēma spert izmisuma soli un organizēt akciju, kas divas nedēļas notika kinoteātros, grāmatnīcās, bibliotēkās, muzejos, teātros, koncertzālēs, kultūras centros, kā arī mūzikas un mākslas skolās.

Uzsaukumā "Es par kultūru!" bija teikts: "Latvijas valsts sākas ar cilvēku, kurš runā un raksta latviešu valodā. Latvijas valsts sākas ar dzeju un mūziku, ar "Dievs svētī Latviju". Latvija sākas ar Kultūru. Latvijas kultūra ir dzīva, bagāta un atvērta, bez tās nebūs Latvijas. Kultūra ir mana maize un sāls, mani svētki un ikdiena, tā ir manas dzīves daļa. Kultūra man ir nepieciešama tagad un turpmāk."

Rīt šī akcija noslēgsies, tiks saskaitīti savāktie paraksti, kas tālāk aizceļos uz valdības ēku. Vai tas dos kādus rezultātus — to akcijas rīkotāji šobrīd neņemas vērtēt, taču viņi vismaz būs centušies darīt visu, lai kultūra Latvijā netiktu iznīcināta.

Rīt pie Dailes teātra tiks iedegts ugunskurs, lai teātra darbinieki, skatītāji, garāmgājēji un visi, kam kultūra ir neatņemama dzīves sastāvdaļa, varētu piemest savu pagali kultūras ugunskuram. Vairākas aktivitātes rīt veiks arī Latvijas mākslas augstskolu studenti ar mērķi pievērst uzmanību plānotajai Mūzikas, Mākslas un Kultūras augstskolu apvienošanai.

Izklaide

Pēc grupas “bet bet” koncerta Liepājas koncertzālē “Lielais Dzintars” prezentēta Guntara Rača pirmā prozas grāmata – autobiogrāfiskais atmiņu stāsts “Trakais”. Pasākumu apmeklēja vairāki grāmatas varoņi, tostarp “Līvu” līderis Ainars Virga, kā arī vēl viens jaunības laika draugs Ivo Fomins.