Tuvāko nedēļu laikā Ēģipte atgūs piecus faraonu laiku kapeņu sienu gleznojumus, kas nelikumīgi izvesti no šīs valsts un bija nokļuvuši Luvras muzeja glabātavā. Attiecīgu lēmumu pēc Francijas kultūras ministra Frederika Miterāna aicinājuma sasauktā ekspertu padome pieņēmusi pēc tam, kad pagājušonedēļ Ēģiptes Senlietu pārvaldes vadītājs Zahi Havāss paziņoja, ka Ēģiptes valdība pārtrauc visus kontaktus ar Luvras pārstāvjiem.
«Es nešaubījos, ka tā notiks, jo Francija rīkojas saskaņā ar starptautiskajiem līgumiem par nozagtu artefaktu atdošanu,» pateicoties Frederikam Miterānam par pieņemto lēmumu, sarunā ar AFP sacījis Ēģiptes kultūras ministrs Faruks Hosnī.
AP vēsta, ka četrus sienu gleznojumus jeb murālijas Luvra 2000. gadā iegādājusies no Maspero galerijas, bet vēl vienu 2003. gadā nopirkusi izsolē. Tagad noskaidrojies, ka nelielie gleznojumi (to izmēri nepārsteidz 15 reiz 30 centimetrus) pagājušā gadsimta astoņdesmitajos gados nozagti no 3200 gadus vecajām augstmaņa Tetaki kapenēm, kas atrodas Valdnieku ielejā Luksorā. «Līdz pagājušā gada novembrim, kad ēģiptiešu arheologi no jauna atklāja kapenes un konstatēja, ka tajās salīdzinoši nesen pabijuši laupītāji, kuri nozaguši freskas, mums nebija ne jausmas, ka tās no Ēģiptes teritorijas izvestas nelegāli,» sarunā ar AP uzsvēris Francijas kultūras ministrijas vadītājs.
Tiesa, viņš nav paskaidrojis, kādēļ lēmums par fresku atdošanu nav pieņemts nekavējoties un bijis nepieciešams pagājušonedēļ uzliesmojušais skandāls. Proti, trešdien Zahi Havāss publiski paziņoja par visas sadarbības ar Luvru iesaldēšanu. Konkrēti tas nozīmēja, ka franču arheologiem, kas veic izrakumus Sakaras nekropolē tika aizliegts turpināt darbu, bet bijušajai Luvras muzeja Eģiptoloģijas departamenta kuratorei Kristiānai Zīglerei, kura atbildīga par četru fresku fragmentu iegādi, netika atļauts uzstāties ar plānoto lekciju sēriju Ēģiptē. «Tiklīdz sienu gleznojumi būs atdoti, Kaira atjaunos sadarbību ar Luvras muzeju,» piektdien intervijā AFP paziņoja Zahi Havāss.
AP atgādina, ka impozantais un mazliet kinovaronim Indiana Džonsam līdzīgais Zahi Havāss kopš stāšanās amatā 2002. gadā par savu galveno uzdevumu izvirzījis no Ēģiptes nelegāli izvesto artefaktu atgūšanu un, pēc paša sacītā, panācis jau vairāk nekā 5000 seno mākslas darbu atdošanu. Lielākoties tās ir relikvijas, kas no Ēģiptes izvestas pēc 1970. gada, kad tika parakstīta UNESCO konvencija pret nacionālo bagātību nelegālu izvešanu. Tomēr Zahi Havāsam ir pretenzijas pret daudziem muzejiem. Piemēram, no Luvras tiek prasīts atdot zodiaku attēlojošo griestu zīmējumu, kas savulaik rotājis Denderas templi, Bostonas tēlotājmākslas muzejā glabājas Hefrena piramīdas celtnieka Ašafa krūšutēls, kuru Ēģipte uzskata par savu īpašumu, bet Vācijas Rēmera-Pelicau muzejā - faraona Heopsa krustdēla Hemiuna statuja. No Berlīnes Jaunā muzeja Ēģipte vēlas atgūt ķēniņienes Nofertetes statuju, bet no Britu muzeja – Rozetas akmeni, kas kalpoja kā atslēga hieroglifu atšifrēšanai un tas vēl ne tuvu nav pilnīgs saraksts.