Tūlīt pēc Lieldienām gadījās piedzīvot vienu no skaistākajiem muzikālajiem pārsteigumiem šopavasar – klasiskās ģitāras spēles virtuoza Aleksandra Viņicka pirmo solokoncertu Rīgā Lielajā Ģildē. Šis bija viens no tiem brīnišķīgajiem koncertiem, kur elitāra džeza māksla sastapās nevis ar viszinīgiem snobiem, bet mūzikas gardēžiem, patiesi profesionāli ieinteresētu publiku. Liela daļa klausītāju bija tie, kas dažādos vecumos un līmeņos apgūst ģitārspēli, par ko jāpateicas ģitāristam un Viņicka koncerta organizatoram, pazīstamajam ģitāristam Kasparam Zemītim.
Aleksandrs Viņickis ir unikāla personība, kurā sadzīvo bezgala talantīgs ģitārists, radošs cross-over komponists un izcils pedagogs labi zināmajā Gņesina Mūzikas akadēmijā. Viņickis spēlē «džezu uz klasiskās ģitāras» vai fingerstyle. Šī stila pamatā ir klasiskās ģitāras spēles skola, kad vienlaicīgi tiek pārvaldīti arī dažādi džeza stili – no bosa nova līdz svingam, no regtaima līdz blūzam. Galvenā Viņicka spēles īpatnība ir spēja visa skaņdarba laikā saglabāt džeza pulsāciju: it kā spēlētu trīs instrumenti vienlaicīgi – kontrabass un divas ģitāras. Viņa spēlei raksturīga polistilistika, improvizācija un melodisms, turklāt apbrīnojama ir viņa labās rokas pirkstu veiklība, panākot šo neatkārtojamo ansambļa skanējuma efektu. Taču aizraujošās desmitpirkstu dejas uz ģitāras stīgām nav pašmērķīgs šova elements, bet gan augsta tehniskā meistarība, kas veido nenovērtējamu māksliniecisko pievienoto vērtību un met izaicinājumu klasiskās ģitāras spēles iespēju robežām.
Koncerta programmu māksliniekam raksturīgā stilā veidoja autorkompozīcijas un pazīstamu dzeža komponistu un ģitāristu skaņdarbu aranžējumi, demonstrējot klasiskās ģitāras skanējumu džeza, blūza un etniski stilizētos ritmos. Tā ir silta, emocionāli uzrunājoša mūzika bez robežām interpretācijā un improvizācijā. Var tikai apbrīnot plašo krāsu spektru, kādu Viņickis atklāj dažādu stilu kompozīcijās, atblāzmojot izcilas personības džezā, blūzā un ģitārspēlē – izskanēja veltījums Ellai Ficdžeraldai, variācijas par Džordža Geršvina tēmām, kā arī vairāki populārā brazīļu komponista Antonio Karlosa Žobima darbi un tematiskie aranžējumi. Neiztika arī bez reveransa diviem dižiem ģitārspēles grandiem – Džo Passam un Džozefam Zavinulam, atskaņojot savdabīgu interpretāciju par džezroka hītu Mercy, mercy, mercy. Par vienu no emocionālākajiem pārdzīvojumiem izvērtās paša Viņicka fantāzija Jeruzāleme – asociatīva, teju vizuāla skaņu glezna, kurā caur austrumniecisko fonu un ebreju etniskās mūzikas elementiem dziļa izpratne par kultūras saknēm pārtapa universālā, pārnacionālā mākslas artefaktā bez robežām laikā un telpā. Īpašu šarmu koncertam piešķīra pieredzējušā skolotāja stāsti par to, kā top viņa kompozīcijas un aranžējumi, kā arī dalīšanās dažos ģitārspēles tehnikas noslēpumos, ļaujot uzzināt jaunas lietas par it kā tik labi pazīstamo instrumentu – akustisko ģitāru. Izcilā meistara sniegums būs vienlīdz piepildīts, neatkarīgi no publikas maksātspējas, izglītības līmeņa un ģeogrāfijas. Jo viņa misija ir kalpot mūzikai.