Rundāles novadā notiks Mežotnes pils svētki

© publicitātes

21. maijā Rundāles novadā norisināsies Mežotnes pilskalna svētki, kurus rīko Rundāles novada dome sadarbībā ar Zemgaļu kultūras biedrību „Upmale”.

Svētku veltīti zemgaļu vēsturiskā novada Upmales pagātnei un tradīcijām , kuras ir saistošas mūsdienu pasaulē. Šogad svētkiem atvēlētas vairākas norises vietas, tāpēc ir vērts laicīgi izpētīt programmu, lai nepalaistu garām interesantākus notikumus.

Svētku atklāšanā norisināsies Lielupes līcī. Šogad svētku norisē piedalīsies divi vēsturiskie kuģi: kuršu laiva „Retra” un vikingu kuģis „Pardus”. Labvēlīgos laika apstākļos norisināsies kuģu regate. Pie Lielupes Mūsu viesi – Zemgaļu vēstures klubs „Semigallia” no Jonišķiem gatavos vienkoča laivu.

Mežotnes baznīcā tiks atvērta Bauskas Novadpētniecības muzeja ekspozīcija „Zemgaļu mantojums”, kurā varēs iepazīties ar senlietām no muzeja krājumiem. Par zemgaļu sadzīvi un kultūru stāstīs vēsturnieks, Bauskas novadpētniecības un mākslas muzeja galvenais speciālists Raitis Ābelnieks. Turpat varēs aplūkot arī Paula Stelpa fotoizstādi.

Bijušajā senpilsētas vietā – amatnieku apmetnē varēs iepazīties ar vēstures biedrību veidotajām senā dzīvesveida rekonstrukcijām. Amatnieki rādīs apģērba darināšanas, rotkalšanas, ādas apstrādes, ēdiena gatavošanas prasmes. Daļu no šīm prasmēm varēs izmēģināt apmeklētāji, kā arī iegādāties dažādus viduslaiku iedzīves priekšmetus. Interesantiem būs iespēja pašrocīgi izkalt Mežotnes pilskalna monētu.

Ilze Pavlovska no Jelgavas iepazīstinās ar kosmētikas izgatavošanu no dabīgām izejvielām. Karošu grebšanu rādīs amatnieks no Dobeles un Ādolfs Šudeiķis no Bauskas. Celu aušanu mācīs folkloras kopas „Leimaņi” dalībnieces. Māris Braže no Ceraukstes demonstrēs rotkalšanu. Laura Ikerte no Rundāles iepazīstinās ar melnās keramikas tapšanas noslēpumiem. Vēsma Ušpele no Maltas mācīs cepuru darināšanu adatas pinuma tehnikā, kā arī tirgos podus, bungas un cepures. Ar zemgaļu tērpu valkāšanas tradīcijām iepazīstinās festivāla brīvprātīgie palīgi, kuri būs tērpušies pašdarinātos senajos apģērbos, kuru izgatavošana norisinājās ar Kultūrkapitāla fonda finansiālu atbalstu. Apmeklētājiem būs iespēja iegādāties uz ugunskura gatavotus ēdienus. Senpilsētas virtuvē saimniekos Daira Jātniece no Codes, pie ugunskura – Svitenes saimnieces.

Senajā svētvietā Vīnakalnā pilskalnā folkloras kopas piedalīsies latviešu dievībām veltītajā koncertā, kurā iekļauts arī ugunsrituāls un tautas sadziedāšanās.

Pie Vīnakalna visu dienu darbosies „Baltu klubs”, kura dalībnieki savu baltu filozofijas redzējumu paudīs atbilstoši druīdu sabiedriskajam stāvoklim un kārtai baltu kultūrā, kā arī rādīs īpaši sagatavotā bardu (druīdu dziesminieku) dzejas – muzikāla kompozīcija „Viņš, Viņa un Debesis”.

Mežotnes Pilskalna virsotnē norisināsies bruņinieku cīņu demonstrējumi, par ieročiem un karošanas māku stāstīs vēsturnieks Normunds Jērums. Pilskalnā apmeklētājiem būs iespēja šaut ar arbaletu un piedalīties tautas spēlēs - uzstādīt rekordu pakavu mešanā, pa pāriem cīnīties maisu kaujās un izmēģināt komandu sacensības ripas sišanā.

Pļavā blakus senpilsētai pirmo reizi notiks lokšaušanas demonstrējumi un sacensības loku šaušanu veidos „klaut”, „spid-klaut” un „windsor”. Arī skatītāji varēs izmēģināt roku lokšaušanā piemērotā tam speciālā vietā.

Svētki noslēgsies ar folkmūzikas koncertu Lielupes līcī – folkloras grupas koncertēs uz kuģa. Saulei rietot svētkiem par godu tiks aizdedzināta uguns Lielupes vidū.

Pie Lielupes līča būs amatnieku tirgus, darbosies kafejnīca. Skatītājiem būs iespēja ar laivām pārbraukt no Mežotnes uz Rundāles pusi.

Svētkos piedalīsies vēstures klubi un biedrības „Tērvetes zemgaļi”, „Escalibur”, „Baltic Snakes”, „Primitīvisti”, „Upmale” un folkloras kopas „Skandinieki”, „Leimaņi”, „Laukam pāri”, „Miedlinki”, „Svitene”, „Dreņģeri”, „Baltu klubs”, „Vējam kabatā”.

Izklaide

Uz Latvijas Nacionālā teātra skatuves 18. janvārī mūzikas ierakstu Gada balvas „Zelta mikrofons 2025” ceremonijā balvas „Par mūža ieguldījumu Latvijas mūzikas attīstībā” saņems televīzijas režisore Svetlana Rudzīte un festivāla „Bildes” rīkotāja Tija Auziņa.