Bukera prēmija - Hilarijai Mentelai

Apstiprinot bukmeikeru izteiktās prognozes, 2009. gada Bukera prēmiju literatūrā saņēmusi britu rakstniece Hilarija Mentela, iegūstot savā īpašumā ne vien pasaulē otras prestižākās literārās balvas laureātes titulu, bet arī čeku par 50 000 mārciņām. Britu sadraudzības un angļu valodā rakstošo autoru godināšana ierasti notika Londonas Gildhalē.

Neatkarīgā jau informēja, ka Bukera balvas pretendentu īsajā sarakstā šogad tika izvirzītas tādas literatūras megazvaigznes kā Dž. M Kutzē un A.S. Baijata (Byatt), tāpat arī rakstnieki Adams Faulds un Saimons Maivers, Sāra Votersa. Žūrija tomēr deva priekšroku vēsturisko romānu autorei Hilarijai Mentelai, kuras romāns Vilku nams (Wolf Hall) tagad, saprotams, tiek dēvēts par izcilu vēstījumu, «laikmetīgu un mūsdienīgu darbu, kas risinās 16. gadsimtā».

Kuluāros tiek spriests, ka, aprakstot Tjūdora dzimtas karaļa Henrija VIII un Tomasa Kromvela laiku Angliju, Hilarijai Mentelai izdevies trāpīt desmitniekā, jo, svinot šī valdnieka 500 jubileju, interese par attiecīgā laikmeta galma dzīves notikumiem Anglijā ir ļoti liela. Arī līdzšinējie Hilarijas Mentelas panākumi bijuši pamatā saistīti ar vēsturisko romānu rakstīšanu. Literāro karjeru viņa sākusi ar romānu Katra diena - mātes diena (Every Day is Mother's Day,1985), tomēr plašākie panākumi līdz šim ir bijuši Mentelas romānam par mistiķi un masonu Fludu (Fludd, 1989). Piebilstams, ka 2006.gadā par nopelniem literatūrā rakstniece saņēma Britu impērijas ordeni.

Latvijā informācija par Hilarijas Mentelas darbiem ir niecīga un saistībā ar Bukera prēmijas laureātu tulkošanu izdevēju vidū valda visnotaļ piesardzīga attieksme. Lai gan balvas ieguvēju darbi nereti ir krietni augstākā kvalitātē par literāro vidusmēru, nevarētu teikt, ka tie Latvijā līdz šim būtu guvuši milzīgus komerciālus panākumus. Interesi par tiem izrāda vien pāris izdevniecību. Domājot par Hilarijas Mentelas izredzēm, visticamāk tulkotai un izdotai latviešu valodā šai rakstniecei nav pārāk lielas cerības iekļūt pārdotāko grāmatu topu augšgalā. Latvieši nav briti, un interese par Tjūdoru dinastiju vai Kromvelu, mūsu lasītājiem varētu rasties vien tad, ja tos pasniegtu visnotaļ specifiskā un pikantā versijā.

Izklaide

Latvju tumšā hārdkora apvienība “Nekad” aptuveni pirms mēneša laida klajā savu trešo studijas albumu, piedāvājot klausītājiem sešas jaunas dziesmas, “kas runā par cilvēka iekšējo cīņu ar sevi un pārdzīvojumus”, bet tas savukārt liek parunāt par pašu albumu.