Ar pieminekļu 1812. gada kara un Pirmā pasaules kara kritušo kareivju piemiņai svinīgu iesvētīšanu Rundāles pils parkā 29. aprīlī atklās Piemiņas bosketu.
1812. gada franču-krievu kara laikā Rundāles pilī bija ierīkota Napoleona I armijas lazarete. Ievainotie kareivji tika vesti no apkārtējo kauju vietām, bet mirušos apbedīja Rundāles pils meža parkā. Apbedījuma vieta ar laiku izzuda un dažādu tautību mirušo karotāju piemiņu nekas vairs neglabāja.
Vācu armijas lazarete Rundāles pilī atradās arī Pirmā pasaules kara laikā. Tur 1915. gadā mirušie 40 vācu un 10 krievu kareivji tika apglabāti Rundāles pils parka dienvidaustrumu stūrī. 20. gadsimta 20. gados Vācijas valdība kritušo vācu kareivju piemiņas saglabāšanas programmas ietvaros Rundāles parkā izveidoja kapsētu ar betona krustiem, ko ietvēra zems laukakmeņu žogs. Otrā pasaules kara laikā kapsētai cauri tika izrakta tranšeja, bet pēckara laikā kapi tika izpostīti un krusti izvazāti. Parka atjaunošanas laikā kapsētas vieta tika nolīdzināta, paredzot nākotnē tur izveidot piemiņas vietu.
Pēc Rundāles pils muzeja ierosinājuma, pateicoties Vācijas un Francijas valdības atbalstam, Latvijas Brāļu kapu komitejai un Vācu kara kapu kopšanas Tautas apvienībai, tika realizēta iecere veidot apvienotu memoriālu gan 1812. gada kara, gan Pirmā pasaules kara kritušo kareivju piemiņai, uzstādot divus simetriski novietotus obeliskus, kas darināti no granīta.
Pirmā pasaules kara piemineklis atrodas blakus vācu kareivju apbedījumu vietai, bet tam pretī novietotais piemineklis 1812. gada kara upuriem ir simboliska piemiņas zīme, jo Napoleona I armijas kareivju precīza apbedījuma vieta nav zināma.