Kā solīts oficiālajā Nobela balvas mājas lapā www.nobelprize.org, šodien dienas laikā vajadzētu kļūt zināmam 2009. gada Nobela prēmijas ieguvējam literatūrā. Ja aizķeršanās citās nozarēs Karaliskajai akadēmijai ir visnotaļ neraksturīga, tad attiecībā uz rakstniecību, pēdējos gados akadēmiķiem ar lēmuma pieņemšanu klājies tāpat kā Vinnijam Pūkam ar bitēm. Tieši tālab šo solījumu ir vērts pieņemt ar zināmu varbūtības piedevu.
Spriežot, pēc oficiālās informācijas, problēmas akadēmiķiem ir vairākas. Pirmā no tām ir lielais kandidātu skaits. Lai gan Karaliskās akadēmijas mājas lapā http://www.svenskaakademien.se atrodama informācija, kurā noteikts, ka balvas pretendenti jāpiesaka pietiekami laicīgi – līdz 1. februārim, reāli ik gadu tiek saņemti apmēram 350 ieteikumi. Tajos parasti minēti apmēram 200 pretendenti uz Nobela prēmiju. Tad nu septiņpadsmit lēmējiem (astoņpadsmitā vieta ir vakanta) šis absolūti nenormālais kandidātu daudzums ir jāizvētī. Protams, žūrija ir piesitusi roku un jau vērtēšanas sākumā izmet aiz borta tos pretendentus, kuri, kā uzskata akadēmija, izvirzīti politisku, ideoloģisku vai kādu citu neliterāru apsvērumu dēļ (lai nu kurš to būtu apgalvojis, bet ne jau politiskās ožas degunu pa vējam allaž turošā Karaliskā akadēmija!), tomēr ļoti loģiski ir pieņemt, ka pēc tam izvētīt apmēram divdesmit reālos pretendentus, kas parasti ir romānu autori, nebūt nav tas vieglākais darbs. (Īsajam pretendentu sarakstam jābūt gatavam līdz 1. aprīlim.) Jālasa ir patiesi ļoti daudz, darbs ir atbildīgs un vajadzības gadījumā akadēmiķiem ir pat tiesības pasūtīt tā vai cita teksta tulkojumu. Kas attiecas uz īso nominantu sarakstu – ja agrāk galveno pretendentu vārdi nebija īpašs noslēpums, tad nu jau vairākus gadus, izvairoties no liekas ažiotāžas, tie netiek izpausti.
Jāņem vērā arī, ka daļas akadēmijas locekļu cienījamais vecums var radīt problēmas vērtēšanā. Kā liecina oficiālajā mājas lapā atrodamā informācija, spriešanā piedalās slavenā tulkotāja Gunnela Valkvista, kura ir maķenīt vecāka par Latvijas Republiku, bet vēl astoņi akadēmiķi pārstāv paaudzi, kas dzimusi laikā starp Pirmo un Otro pasaules karu. Visu cieņu sirmajām galvām, tomēr diemžēl neoficiāla informācija liecina, ka virknei Nobela prēmijas piešķīrēju ir pietiekami nopietnas veselības problēmas, kas liedz tiem ņemt aktīvu līdzdalību akadēmijas darbā. Līdz ar to nav brīnums, ka visnotaļ nereti pēdējos gados laureāta nosaukšana kavējas pat par vairākām nedēļām.
Karaliskās akadēmijas mājas lapā atrodamā informācija apstiprina arī nepieciešamību aktīvi lobēt izvirzītos kandidātus. Milzīgajā konkurencē liela nozīme ir arī tam, cik aktīvi ilgu gadu garumā tā vai cita organizācija bombardē akadēmiju ar sava kandidāta iesniegumu. Vai latvieši šo mākslu kādreiz apgūs?