Grāmatu grozs: Apslēpti dārgumi un asiņaini noslēpumi
Toms Nokss. Kaina zīmes. Tulkojis Uldis Šēns. Kontinents. Mētāties ar tādiem apgalvojumiem kā labākais trilleris pēc Da Vinči koda savā ziņā ir riskanti, tomēr Toma Noksa vārdu ir vērts iegaumēt pat tad, ja jums viņa rakstības maniere šķiet pārāk brutāla.
Jaunais britu trilleru meistars šķiet jau drīz kļūs par starptautisku megazvaigzni – pavisam nesen uz urrā starptautiskajā arēnā aizgāja viņa debijas romāns The Genesis Secret, kas latviski nezin kāpēc bija dabūjis izcili neizteiksmīgu nosaukumu Senatnes vārti. Kas attiecas uz Kaina zīmēm (The Marks of Caine) tās oriģinālā dienasgaismu ieraudzīja tikai pērn, bet jau ir izdotas arī ASV, savukārt tulkojumos romāns nonācis lielajos grāmatu tirgos Itālijā, Polijā, Vācijā... Prieks, ka arī mazajā Latvijā! Tas nudien nav slikts rādītājs, ja ņem vērā, ka pirmizdevums iznāca tikai pirms nepilna gada!
Salīdzinot ar pirmo grāmatu, romāns Kaina zīmes varbūt arī nav tik šaušalīgs, tomēr arī te Toms Nokss spēlē uz visu banku. Kaina zīmju sazvērestības teorijas pamatā ir ne vairāk, ne mazāk kā rasu ģenētiskās atšķirības, eigēnika un apgalvojumi, ka sugu evolūcijas process nav apstājies arī mūsu dienās. Dažas tautas, izrādās, tomēr ģenētiski ir izcilākas par citām, jo, gadsimtiem pastāvot slēgtās teritorijās un asinsradiniekiem krustojoties, tās pamazām izveidojušas jaunas cilvēku sugas, kas, protams, apdraud homo sapiens eksistenci.
Par asiņainu intrigu šajā romānā gādā basku separātisti no teroristiskā grupējuma ETA, noslēpumainie kagoti, teju vai obligātie nacisti (tie laikam vispār mūsdienās pārvērtušies par tādiem kā pasaku rūķiem). Galvenais varonis ir kāds jurists, kurš vēlas noskaidrot savu izcelsmi, to, kāpēc vectēvs viņam atstājis mantojumā divus miljonus un kas nožmiedzis viņa vecākus. Neatbildētu jautājumu ir daudz, tāpēc Deividam tiek piespēlēta liktenīgā dāma, kas parūpējās par seksuāli divdomīgu situāciju esamību šī trillera lappusēs, ienesot tajās pamatīgu spriedzi. Pa vidu šai jezgai maisās saujiņa ģenētiķu, kāds izmeklētājs un žurnālists. Šie abi cenšas saprast, kurš un kāpēc brutāli slepkavo vecas tantiņas, tās skalpējot, dīrājot vai kā citādi spīdzinot. Viskolorītākais, protams, ir ar pārcilvēcisko spēku apveltītais psihopātiskais terorists. Komplektiņš patiesi labs, spriedze savērpta pamatīga – Kaina zīmes ir viens no tiem darbiem, ko var izraut no vāka līdz vākam vienā rāvienā. Jāpiebilst, ka Toma Noksa savērptā teorija ir diezgan pamatīgi balstīta dažādos ģenētikas pētījumos un eigēnikas traktātos. Rakstnieks izvilcis no tiem sulīgākās odziņas un kopā salicis tā, ka atliek vien pabrīnīties, kā vēl nav izcēlies starptautisks skandāls.
Deivids Gibinss. Krustnešu zelts. Tulkojis Raimonds Auškāps. Zvaigzne ABC.
Ja Toms Nokss uzreiz ķeras vērsim pie ragiem, Deivids Gibinss romānā Krustnešu zelts iešūpojas lēnām. Gluži kā tādā klasiskā dēku gabalā, kur galvenais varonis vispirms pusi romāna nīkst cietumā un rok alu, lai tiktu brīvībā. Vispirms jāizlasa ievadnodaļa par imperatora Cēzara Vespasiāna triumfu brīdī, kad viņa leģionāri triumfa gājienā pa Romas ielām nes milzīgo zelta menoru – Jūdu tempļa lielāko dārgumu. Tam seko mūsdienas – Džeka Hovarda vadīto zemūdens arheologu atklājumi Stambulas ostā, kas dēku meklētāju skatam paver unikālus un sen zudušus dārgumus, tostarp Vespasiāna nolaupīto menoru. Savukārt Oksfordas zinātniece Marija de Montiho, Herefordas katedrāles arhīvā restaurējot senu karti – Mappa Mundi – gluži negaidot kļūst par liecinieci tam, kā šajā dievnamā remonta laikā tiek atrasta aizmūrēta telpa. Tajā glabājas daudz senāks kartes variants, kas liecina, ka vikingi tik tiešām ir atklājuši Vinlandi – «salu», kas vēlāk izrādījies Amerikas kontinents. Pilnai laimei jāpiebilst – romāna turpinājumā būs arī neiztrūkstošo nacistu noslēpumi.
Lai gan romāna pirmajās piecdesmit lappusēs neviens netiek vardarbīgi noskalpēts vai citādi nogalēts, Deivids Gibinss intrigu vērpj visnotaļ meistarīgi. Lasiet uzmanīgi – viņa stiprā puse ir spēja manipulēt ar vēsturiskiem faktiem, dokumentiem un akvalangistu darba detaļām! Šāda vēstījuma maniere ir diezgan pašsaprotama,ja ņem vērā to, ka, pirms ķeršanās pie romānu rakstīšanas Deivids Gibinss, būdams zinātnieku ģimenes atvase, ir pabeidzis Kembridžu, ieguvis grādu arheoloģijā, specializējies viduslaiku studijās un zemūdens arheoloģijā. Autora pamatīgā zinātniskā pieredze, savērpta vienotā pavedienā, ir tā, kas rada šī dēku romāna galveno pievilcību.
Deivida Gibinsa vārds latviešu lasītājiem visticamāk saistās ar viņa galveno hītu – bestselleru Atlantīda. Tomēr taisnības labad jāpiezīmē – kanādiešu izcelsmes rakstnieks ir radījis piecus aizraujošus romānus. To kopējā tirāža tuvojas diviem miljoniem eksemplāru. Deivida Gibinsa rakstības stilu dēvē par Indianas Džonsa un Dena Brauna krustojumu. Manuprāt, tuvāks ir pirmais, jo autora zināšanu līmenis ir pārāk augsts, lai viņš savā romānā nolaistos līdz vēsturisko dēku žanra brēcošām prastībām, kas raksturīgas Braunam.
Aplūkojot daudzās interneta atsauksmes, nācās secināt – abi šie romāni vairāk ir adresēti vīriešiem. Dāmām šķiet, ka Nokss esot pārāk skarbs, savukārt Gibinss par daudz žilbinot ar savu erudīciju. No sevis varu piebilst, Kaina zīmes ir dinamiskākas, kamēr Krustnešu zelts vairāk noderēs nesteidzīgai atpūtai.