«Tas nav Tvens» – ar šādu virsrakstu laikraksts The New York Times raksturojis slavenā rakstnieka Marka Tvena jauno Haklberija Fina un Toma Sojera piedzīvojumu izdevumu, kurā pēc literatūras profesora Alana Gribena iniciatīvas vārds «nēģeris» (nigger) aizstāts ar «vergs», «sarkanādainais» (injun) ar «indiānis», bet «jauktenis» (half-breed) nez kādēļ padarīts par «pusbrāli» (half-blood).
69 gadus vecais Obērnas Montgomerija universitātes profesors A. Gribens veikto cenzūru skaidro ar cēlu mērķi – viņš atgādinājis, ka šo mūsdienas nepieņemamo vārdu dēļ abas M. Tvena grāmatas daudzos štatos izņemas no jaunākā un vidējā skolas vecuma bērniem rekomendētās literatūras saraksta, bet, piemēram, Arizonā, kur tas nav izdarīts, kāda bērna vecāki pat iesūdzējuši izglītības iestādes tiesā. «Mēs dzīvojam kultūras klimatā, kas kopš Tvena laikiem ir ļoti mainījies un, godīgi sakot, es neredzu vajadzības atvainoties par šīs alternatīvas piedāvāšanu,» sarunā ar Nacionālo sabiedrisko radio sacījis A. Gribens, kura rediģētā grāmata izdevniecības NewSouth Books paspārnē nāks klajā februārī.
Profesors apgalvo, ka savās lekcijās par M. Tvenu un viņa darbu lasījumos jau labu laiku neizmanto pretrunīgi vērtētos vārdus un jūt, ka auditorijā šajos brīžos vairs nevalda zināma neērtības saruna. Atzīstot, ka viņa e-pasts ir piepildīts ar sašutušu M. Tvena piekritēju vēstulēm, A. Gribens norāda uz to, ka visi šie cilvēki paši izvairās lietot «n-vārdu», tā vietā piemeklējot dažādus sinonīmus. «Vai tad tas vien neliecina, ka sabiedrība ir mainījusies?» – retoriski jautājis profesors. Viņš pat izvirzījis tēzi, ka M. Tvens kā rakstnieks, kuram komerciālie panākumi bija ļoti svarīgi, mūsdienās noteikti būtu ņēmis vērā sabiedrības viedokli un nebūtu lietojis nepieņemamos vārdus.
AP norāda, ka akadēmiskajās aprindās un kritiķu vidū A. Gribens tagad kļuvis par ļoti nepopulāru personu. «Mēs esam šausmās un domājam, ka lielākā daļa lasītāju, vai tie būtu teksta tīrības piekritēji vai ne, arī būs šausmās. Tvenu nevar uzpost, nenodarot nelabojamu ļaunumu viņa darbu patiesumam,» savā redakcijas komentārā raksta The New York Times. Amerikas bibliotekāru asociācijas pārstāve Bārbara Džonsa uzsvērusi, ka M. Tvens, kuru rasisma slavināšanā vainot būtu stulbi, šos aizskarošos vārdus lietojis pavisam apzināti – lai nodemonstrētu kāda situācija valstī valdījusi attiecīgajā laikā, XIX gadsimta pirmajā pusē.
«Grāmata taču ir par zēnu, kurš rasistiskā sabiedrībā tiek audzināts par rasistu, bet pats iemācās to noliegt,» sarunā ar BBC saka amerikāņu literatūras speciāliste Sāra Čērčvela, kura uzskata, ka šādi mēģinājumi mainīt Amerikas rasisma vēsturi ir vienkārši smieklīgi. Jāpiebilst, ka uz skandālu reaģējuši arī potenciālie lasītāji – iepriekšējo pieprasījumu daudzums pēc grāmatas ir ļoti niecīgs, vēsta AP, atsaucoties uz Amazon.com datiem.