Latviju šogad vienā no prestižākajiem mākslas pasākumiem - 54.Venēcijas mākslas biennālē - pārstāvēs mākslinieks Kristaps Ģelzis ar projektu "Mākslīgais miers".
Ģelzis jau februāra vidū, dosies uz Venēciju, lai iepazīstos ar galerijas telpu, kas atvēlēta Latvijas mākslas demonstrēšanai.
"Savos darbos pievēršos lietām, kas mani pašu interesē un saista, šoreiz tās sakrita arī ar Venēcijas biennāles moto. Darbs tiks veidots aptuveni uz deviņu reiz divu metru liela formāta. Gleznojumos nebūs nekāda redzama satura, jo saturu piešķirs paši apmeklētāji. Savos darbos es nemēģinu izlikties par kaut ko, kas patiesībā neesmu, es daru to, ko izjūtu. Caur darbiem ar gaismu es spēju piespiest skatītāju ienākt manā vidē, kuru esmu mēģinājis uzburt," sacīja Ģelzis.
Mākslinieks iecerējis savos darbos atainot dienas gaitu, nodalot to trīs zonās - viens no darbiem būs rīts, kas ir cerību pilns, tādēļ darbs būs krāsains, otrs darbs būs diena, kas tiks atainota pelēkā krāsā, un tikai gleznojuma malās būs raibas un košas krāsas, bet dienas noslēgums būs vakars, kas atkal pārsteigs ar krāsu dažādību.
Kultūras ministre Sarmīte Ēlerte teica, ka Venēcijas mākslas biennāle ir viens no tiem mākslas forumiem, kur sevi cienošai Eiropas valstij ir jābūt pārstāvētai, lai parādītu ne tikai māksliniekus un viņu darbus, bet arī pārstāvētu valsti.
Kultūras ministrijas izsludinātajam konkursam par Latvijas ekspozīcijas veidošanu 54.Venēcijas mākslas biennālē atsaucās pieci mākslinieki. Biedrība "kim?" iesniedza mākslinieka Kaspara Podnieka izstādi "Drusti", biedrība "Biennāle 2005" iesniedza Kriša Salmaņa projektu "Ekstāze", biedrība "Laikmetīgās mākslas centrs" iesniedza mākslinieces Katrīnas Neiburgas projektu "Preses nams", kā arī tika iesniegts mākslinieka Leonarda Laganovska projekts "Facebook".
Šogad pirmo reizi mākslinieki Venēcijas mākslas biennālei tika meklēti ar iepirkuma procedūras palīdzību un viens no būtiskākajiem vērtēšanas kritērijiem bija projekta iekļaušanās budžetā.
Latvijas Nacionālā mākslas muzeja direktore un iepirkuma komisijas locekle Māra Lāce norādīja, ka ļoti svarīgs kritērijs bija, vai projektu varēs īstenot par atvēlēto naudu, taču galvenais bija projekta ideja un mākslinieka, kā arī iesaistīto personu spēja ideju realizēt. Kā atzina Māra Lāce, konkursa uzvarētāja Kristapa Ģelža projektā piesaista mākslinieciskās idejas un tēlainā valoda, kas uzrunā ikvienu skatītāju, neprasot papildu skaidrojumu.
Dalībai Venēcijas mākslas biennālē finansējums šogad ir 60 000 latu, kurā iekļautas arī izmaksas par telpu īri un menedžmentu.
Venēcijas mākslas biennāle tradicionāli notiek reizi divos gados un tiek uzskatīta par ievērojamāko notikumu starptautiskajā, profesionālajā vizuālās mākslas dzīvē. Tajā ar savām nacionālajām ekspozīcijām piedalās valstis no visas pasaules.
Latvija piedalās Venēcijas mākslas biennālēs kopš 1999.gada. Iepriekšējā Venēcijas mākslas biennālē 2009.gadā Latviju pārstāvēja mākslinieki Evelīna Deičmane un Miks Mitrēvics ar ekspozīciju "Trauslā daba".
54.Venēcijas mākslas biennāle norisināsies no šā gada 4.jūnija līdz 27.novembrim.
