Apgūt baltkrievu valodu bez starpniekvalodām
 

Biedrība Latvijas Baltkrievu savienība ar Rīgas domes, Baltkrievijas vēstniecības Latvijā, a/s Liepājas Metalurgs un SIA Iļģuciems atbalstu ir izdevusi Baltkrievu-latviešu un latviešu-baltkrievu vārdnīcu.

Pie lasītājiem un lietotājiem ir nonācis filoloģijas zinātņu doktores Mirdzas Ābolas (1923-2007), sāktais darbs. Viņas rokrakstu apstrāde, grāmatas pabeigšana un sagatavošana iespiešanai notika Baltkrievijas Zinātņu akadēmijas Valodas un literatūras institūta līdzstrādnieka filoloģijas zinātņu kandidāta Ivana Lučica-Fedoreca vadībā. Tas ir patiesi fundamentāls darbs, kas palielina to valodu klāstu, kuru izmantošanai samazinās starpniekvalodu vārdnīcu izmantošanas vajadzība.

Zīmīgi, ka šoruden pirmo reizi latviešu valodā iznāca Pētera Pildegoviča sagatavotā Lielā ķīniešu - latviešu vārdnīca (kurā iekļauti 5000 ligzdas hieroglifi un 50000 vārdkopas). Jaunajā Baltkrievu-latviešu un latviešu-baltkrievu vārdnīcā ir iekļauti aptuveni 40 000 vārdu. Kad abas vārdnīcas ar dažu mēnešu starplaiku rādīju vienai un tai pašai auditorijai, reakcijas bija pilnīgi atšķirīgas. O, jā! Ķīniešu vārdnīca! Savukārt par baltkrievu vārdnīcu labākajā gadījumā tika pausts izbrīns, ka tāda valoda vēl eksistē.

Lielā mērā latviešu publikas attieksme pret baltkrievu un arī ukraiņu valodām ir lielkrievnieciski šovinistiska, jo vecākā un vidējā paaudze labi pārvalda krievu valodu. Tā kalpo par instrumentu, lai atrisinātu jebkurus sadzīves jautājumu Baltkrievijā un Ukrainā. Vietējās valodas ir pat traucēklis! Piemēram, Minskas metro pieturas tiek sauktas baltkrievu valodā, nevis krieviski (vairākos gadījumos (mēnešu nosaukumi) krievu un baltkrievu valodā ir pilnīgi atšķirīgi) un tas rada pilnīgu neizpratni. Braucot uz kādu mazu un eksotisku valstis, tad jā! Jāapgūst taču kāda pieklājības frāze vietējā valodā! Bet Baltkrievijā un Ukrainā taču pietiek ar krievu valodu, jo tur taču «visi runā krieviski». Baltkrievijā baltkrievu valoda tomēr tiek pastiprināti aizsargāta, vienlaikus parādot cieņu citām mazajam valodām. Manuprāt, Baltkrievija ir vienīgā valsts, kurā vīzas anketas Baltkrievijas vēstniecībā Rīgā var aizpildīt un iesniegt latviešu valodā. Tas, ko valsts var veikt citās zemēs, savas valodas atbalstam ir radīt apstākļus, lai nav nepieciešama starpniekvaloda.

Baltkrievu-latviešu un latviešu-baltkrievu vārdnīcas iznākšana ir zīmīgs un apsveicams notikums. Vārdnīca būs noderīga un vajadzīga ne tikai tulkotājiem un tiem, kam ir interese par baltkrievu valodu. Tā palīdzēs ikvienam, kas lieto un kam nav zudusi interese par latgaļu valodu, jo Baltkrievu-latviešu un latviešu-baltkrievu vārdnīca var kļūt par lielisku izziņas avotu, lai saprastu gan baltkrievu valodas ietekmi uz Latgales dialektiem un izloksnēm, kā arī, lai saprastu to latgaļu valodas vietvārdu nozīmi, kuri ir palikuši ārpus oficiālajām vārdnīcām.