Apgāds Mansards laidis klajā Zigmunda Skujiņa rakstu 8. sējumu. Tā ir ne vien iespēja šo rakstu vācējiem papildināt savās privātās bibliotēkas, bet arī paceļot laikā un nodarboties ar Skujiņa kunga piedāvāto garu izsaukšanu.
Sējuma smaguma centrs ir pirmoreiz 1999. gadā apgādā Preses nams izdotais romāns Miesas krāsas domino. Toreiz, kad no slavenās Zigmunda Skujiņa paaudzes autoriem tā īsti vairs neviens neko negaidīja, meistars pierādīja, ka viņa rakstītais stāv daudz augstākā līmenī nekā tobrīd vēl aktuālie «postmodernisma» murgi, kam tiesa gan ar nevienam neko ļaunu nenodarījušo postmodernismu bija tik vien kopīga kā diletantu ambīcijas. Romāns kļuva par gada notikumu latviešu literatūrā un arīdzan par viena gada ražai pāri stāvošu notikumu. Latviešu literatūras kritika, kas toreiz vēl bija puslīdz dzīva un darbotiesspējīga, pasludināja Miesas krāsas domino par Zigmunda Skujiņa labāko romānu. Tāds bija fons, bet ne jau fona dēļ pie šī darba ir vērts atgriezties. Miesas krāsas domino ir tiešam labs! Visiem tiem, kam tolaik trūka naudiņas - grāmata arī tad bija nešpetni dārga - iesaku ar to iepazīties, bet pārējiem pie šī romāna atgriezties. Jo vairāk tāpēc, ka romānā aprakstītie lielie koftas kā braukuši, tā brauc uz Latviju muļķot ļautiņus, bet tie lētticīgi ļaujas, ka viņiem sprauž batonus, karina makaronus vai vienkārši uzmet kā lauku papu centrāltirgū.
Bez jau pieminētā romāna Zigmunda Skujiņa Rakstu 8. sējums piedāvā arī deviņus īsākus stāstus, protams, saistībā ar garu izsaukšanas lietām. Netrūkst arī skujiņiskā piegājiena publicēt visu, kas savulaik publicēts par sējuma centrālo darbu - Daiņa Bērziņa 1999. gada intervija ar rakstnieku, atsauksmes par Miesas krāsas domino. Izrādās, pirms desmit gadiem bija vēl cerība, ka latviešu rakstniecība noturēsies, bet vērtētāji šķils ugunis. Desmit gadi pagājuši un nu šis pēckrīzes posms teju vai sāk atgādināt klasiskus vecos, labos laikus, jo jau atkal pienākusi krīze, krīze, krīze. Nevajag tomēr gausties! Kamēr nav nekā labāka ko iesākt - lasiet Skujiņu un citus klasiķus. Vismaz nebūs sliktas domas jādomā.