Starptautiskā Baha kamermūzikas festivāla direktore un māksliniece Aina Kalnciema Neatkarīgajai stāsta par festivāla ideju un 2010. gada festivāla rudens ciklu.
- Šogad festivālam ir desmit gadu jubileja un pirmo reizi tas tiek dalīts divos - pavasara un rudens - ciklos. Rudens cikls sāksies ļoti spoži ar pasaules mēroga zvaigznes, unikāla mūziķa Žordi Savala uzstāšanos
2. novembrī Melngalvju namā. Šoreiz viņš kopā ar grieķu mūziķi Dmitri Psoni piedāvās orienta mūziku - dažādu austrumu tautu mūziku uz šo tautu oriģinālajiem mūzikas instrumentiem. Es to sauktu par austrumu
mistēriju. Žordi Savals bija manā festivālā jau pagājušajā gadā un izsauca klausītāju nedalītu sajūsmu. Tagad viņi ar nepacietību gaida mūziķa nākamo uzstāšanos, kas bija ieplānota jau aprīlī, bet Īslandes vulkāna izvirdums traucēja ierasto aviosatiksmi un viņš līdz Latvijai nevarēja nokļūt.
- Kāpēc Johana Sebastiana Baha - Rietumu mūzikas zīmola un balsta - festivāls jāatklāj ar Austrumu mistērijām?
- Jā, Bahs pāri visam! Viņš ir iedvesmojis un no viņa iedvesmojusies visa muzikālā pasaule. Pat ja ne katrā koncertā skanēs viņa mūzika, tomēr viņa gars būs klāt visā festivāla norisē. Pagājušajā gadā Savals spēlēja Baha mūziku uz viola da gamba, bet viņš ir ļoti plaša personība - arī diriģents, mūzikas vēsturnieks un izpildītājs uz visdažādākajiem mūzikas instrumentiem. Baha festivāls nav koncentrēts tikai uz Baha mūziku, bet piedāvā arī viņa laikmeta mūziku un reizēm arī mūsdienu mūzikas darbus, kas tādā vai citādā veidā nes tādas garīgās vērtības, kuras atrodam arī Baha skaņdarbos.
- Ne visi tās atpazīs ...
- ... bet viņiem vienkārši patiks.
- Kas gaidīs klausītājus tālākajos koncertos?
- 10. novembrī muzicēšu es kopā ar saviem stabilajiem partneriem Oskaru Petrauski un Rihardu Zaļupi. Tā būs kombinācija klavesīns - saksofons - marimba, kādas otras pasaulē, vismaz cik mums zināms, nav! Te es varu atkal teikt par Baha mūziku, ka tā ir tik unikāla, ka nezaudē savu spēku atskaņota uz jebkura instrumenta.
Piemēram, uz marimbas (sitaminstrumentu veids - A.K.) ārkārtīgi skaisti izklausās Baha čella solo svītas; līdzīgi - saksofonam der sonātes flautai, lai gan Bahs neko nav rakstījis saksofonam.
Šodien Baha mūziku izmanto orķestros, tai skaitā džeza orķestros, ar kuru starpniecību Baha mūzika tuvinās jebkuram klausītājam. Jebkurš džeza fans ir ļoti priecīgs par džeza improvizācijās iepītām Baha melodijām.
- Tas laikam gan tāpēc, ka no septiņām notīm nemaz nevar pārāk daudz melodiju uztaisīt un tad nu nākas vienas un tās pašas melodijas visvisādi kombinēt un apdarināt.
- Nu nē, varētu likties, ka kopš renesanses laikiem darbojoties ar šīm septiņām notīm visas melodijas izsmeltas, bet taisni otrādi - tās rodas un rodas! Šī ir neizsmeļama krātuve. Šobrīd taču arī komponisti raksta skaņdarbus - pilnīgi oriģinālus skaņdarbus. Tas, ka kaut kādas melodiju drumslas var atkārtoties, šķiet tās jau bijušas - ir līdzīgi kā ar vārdiem. Šodien izteikts vārds vai doma nedod mums garantiju, ka agrāk pasaulē tā neviens nav ne domājis, ne pateicis.
- Mūzika nodrošina šādu saistību arī laikā - manu saistību ar tiem, kuri jau pirms simtiem gadu un jūsmojuši par to pašu, par ko es šobrīd, bet mūzika arī nošķir mani no tiem, kuriem mana mīļotā mūzika ir troksnis.
- Nebija tā, ka es jau piedzimu kā cilvēks, kurš atskaņos seno mūziku uz klavesīna. Līdz šai mūzikai es nonācu pakāpeniski. Cilvēka personība veidojas pamazām.
- Kas ir jums vistuvākais, vismīļākais senajā mūzikā?
- Ja reiz Baha festivāls, tad baroka laikmets!
- Vai iespējams vārdos kaut daļēji izteikt to, ko vēsta tieši šī mūzika?
- Šī mūzika lieliski harmonizē cilvēka dvēseli un prātu, jo pati ir ļoti harmoniska. Tā sniedz garīgu mierinājumu un atbalstu. Tā dod līdzsvaru un gaiša prieka izjūtu. Pat ja Baha mūzikā saklausāmas cilvēka ciešanas, tās nav tādas, kas rada izmisumu un bezcerību. Tieši otrādi - šajā mūzikā caur ciešanām jūtams liels garīgs spēks.
- Ko gribēja un grib mums pateikt vēlākie, arī tagadējie komponisti ar pavisam savādāku mūziku?
- To, ka laikmets ir mainījies. Cilvēki nedzīvo tā, kā Bahs, kad bija pietiekami daudz laika, lai kājām ietu no Drēzdenes līdz Hamburgai. Tikai nevajag prasīt, lai izstāstu, ko grib pateikt komponists! Klausieties, un jūs to sapratīsiet! Tāpēc jau tiek rīkots Baha festivāls, lai tagad Latvijā varētu sadzirdēt un saprast seno komponistu vēstījumus.
Katrs klausītājs sadzirdēs kaut ko savu, nevis zem katras nots pieliktu skaidrojumu, kas ar šo noti ir jāsadzird. Ja tādi izskaidrojumi būtu, tad mūzikas, vismaz spēcīgas mūzikas vairs nebūtu, jo klausītāji būtu spiesti sekot vārdiem. Vokālajā mūzikā vārdi tikai papildina komponista domu, bet pilnībā to izteikt nevar. Mūzikas spēks ir tas, ka tajā vārdu nav, bet klausītājs seko mūzikai ar sirdi un dvēseli.
- Kā desmit festivāla gadu laikā Rīgā ir mainījusies klausītāju attieksme pret mūziku un tieši pret baroka mūziku?
- Pirmais festivāls bija četri nelieli koncerti Reiterna nama pagrabiņā. Šogad festivāls rit gada garumā, ierodas arī liela sastāva orķestri, uzstājas Lielajā Ģildē. Tas viss, pateicoties klausītājiem. Pamazām Rīga piesaista pasaules mēroga mūzikas zvaigznes. Šiem māksliniekiem ļoti patīk Rīga, Rīgas publika.
- Kā festivālu ietekmē jau trešo gadu ilgstošās saimnieciskās grūtības pasaulē un jo sevišķi Latvijā?
- Slāpes pēc kultūras nekad nebeigsies. Ar to nedomāju tikai mūziku. Latvija ir izcila kultūras zeme, kaut vai ar to, ka visa tauta dzied. Muzicēšana ir radīšanas process. Tā ir tieša saikne ar smalkajām vibrācijām, kuras uzlabo arī asinsriti. Baha mūzika ir lieliska šajā ziņā, tā dziedina. Lai arī šodien top skaņdarbi ar lielu vērtību ne vien mākslinieciskā, bet arī garīgā ziņā, cilvēki vienmēr atgriezīsies pie baroka mūzikas dižgariem.
- Labi, turpinām pārlūkot festivāla programmu!
- 15. novembrī būs brīnišķīgs kontratenors no Beļģijas Patriks van Gothems ar Flandrijas baroka ansambli. Šajā programmā būs apbrīnojams Henrija Persela dziesmu cikls Musik for a while - tā ir angļu mūzikas pērle. 23. novembris pilnībā būs veltīts J. S. Baha mūzikai, Paolo Pandolfo izpildījumā uz viola da gamba. Šis brīnišķīgi smalkais, pasaulē augsti novērtētais mākslinieks Rīgā vēl nav bijis. Tālāk - klavieru duets izcilo Latvijas mākslinieku Antras un Normunda Vīkšņu izpildījumā. Ar Lielo mūzikas balvas laureātiem klausītāji nav jāiepazīstina! Viņi labprāt spēlē to, ko Bahs sarakstījis diviem taustiņu instrumentiem.
- Diviem klavesīniem.
- Jā, bet šodien visi pianisti spēlē Bahu. Uz klavierēm var spēlēt skaļāk un klusāk - ielikt izpildījumā dinamiku, kas uz klavesīna nav iespējama. Klavierēm ir arī garāka taustiņu rinda. Kad nāca 19. gadsimts, komponistiem romantiķiem gribējās ielikt mūzikā spēcīgākas emocijas, kam dinamisks instruments atbilda vairāk. Bet arī uz klavierēm Baha mūzika ir tikpat brīnišķīga. Festivāls noslēdzas 5. decembrī ar blokflautas virtuoza Erika Bosgrafa uzstāšanos. Viņš ar savu blokflautu spēlē seno mūziku, spēlē džezu un piedalās dažādos avangarda projektos. Programmā būs ne tikai Bahs, bet arī mūsdienu slavenības Lučiano Berio mūzika. Daļu no programmas mēs atskaņosim kopā.
- Jūs spēlēsiet Lučiano Berio uz klavesīna?
- Berio nē, bet citi mūsdienu komponisti raksta skaņdarbus speciāli klavesīnam, un tas ir interesanti. Arī latviešu komponisti klavesīnam sarakstījuši daudz. Cilvēkiem patīk gan senā mūzika, gan seno instrumentu tembrs. Klavesīns ir pavisam cits instruments nekā mūsdienu klavieres, ar senatnīgu dvēseli un īpatnu skanējumu.