Lielā ķīniešu – latviešu vārdnīca

© publicitātes foto

Priekšvēlēšanu nedēļā uz politisko auru fona visai klusi tika atzīmēts desmitgades notikums Latvijas grāmatniecībā. Pirmo reizi mūsu tautas vēsturē ir iznākusi Lielā ķīniešu - latviešu vārdnīca, to sagatavojis Pēteris Pildegovičs.

Pie lasītājiem un speciālistiem sinologiem nonācis astoņu gadu ilga darba rezultāts. Vārdnīcas atvēršanas svētkos profesors Leons Taivāns pieminēja, ka viņš pats savulaik bijis to autoru kolektīvā, kas pirms vairāk kā 25 gadiem sagatavoja izdošanai Lielo Ķīniešu - krievu vārdnīcu. Tolaik pie vārdnīcas strādāja vairāk nekā 40 speciālistu. Ļoti līdzīgu darbu latviešu valodā Pēteris Pildegovičs sāka viens pats, piepalīdzot dzīvesbiedrei. Tikai tad, kad vārdnīcas tapšana jau bija finiša taisnē, atbalstu tās izdošanai sniedza Ķīnas Tautas Republikas vēstniecība Latvijā, Latvijas ārlietu ministrija un Latvijas Universitāte.

Jāatzīmē – grāmata nav iespiesta Latvijā. To izdevusi Ķīnas izdevniecība Comercial Press. Tas, ka vairāk kā 1000 lappušu biezs izdevums netika drukāts Latvijā nepārsteigs tos, kam nav sveša poligrāfijas rūpniecības situācija mūsu valstī. Ja izdevēji reāli vadītos tikai no komerciālā izdevīguma, tad lielu daļu Latvijas grāmatu tirgus produkcijas (arī tādu izdevumu kā Latvijas nacionālo atlantu) izdevīgāk būtu drukāt nevis šeit, bet Āzijā. Latvijas nodokļu sistēmas īpatnības ir tik nedraudzīgas ražošanai, ka nodokļu politika vienkārši spiež poligrāfijas rūpniecību laukā no valsts. Vienīgais, kas vēl notur poligrāfijas rūpniecību virs ūdens ir mazinātā PVN likme. Ja valdība īstenos Starptautiskā Valūtas fonda prasības atcelt samazināto PVN likmi grāmatu izdošanai, tad vēl viena rūpniecības nozare pametīs Latviju, jo izdevīgāk būs pārcelt ražotnes uz Āziju un turpmāk tur drukātās grāmatas importēt, atņemot Latvijas valstis simtiem darbavietu un valsts budžeta nodokļus, kurus maksā poligrāfijas nozarē strādājošie, pasliktinot jau tā Latvijas katastrofālo ārējās tirdzniecības bilanci.

Perspektīva ir drūma, tomēr, atgriežoties pie tēmas, ko Latvijai nozīmē Pildegoviča veidotās vārdnīcas iznākšana?

Lielās ķīniešu - latviešu vārdnīcas atrašanās grāmatu plauktos un tās pieejamība var radikāli mainīt Latvijas jaunatnes attieksmi pret mums svešu un nesaprotamu valodu apgūšanu. Kamēr šādas vārdnīcas nebija, viss, kas rakstīts hieroglifos bija tikai viena liela ķīniešu ābece un pat tie, kam ir dabas vai Dieva dots talants pagūt svešas valodas nemaz nemēģināja ķīniešu valodu apgūt. Stereotipi, ka tas ir sarežģīti, neiespējami un prasa ilgus jo ilgus liela mācību darba gadus, neiedvesmoja jauno paaudzi, kas pieradusi visu sasniegt viegli – ar dažiem datora peles klikšķiem,

Pildegoviča vārdnīcas pieejamība var lauzt daudzus stereotipus. Vārdnīca ir iekļauti 5000 ligzdas hieroglifi un 50000 vārdkopas. Jebkurš lasītājs paņēmis grāmatu rokā var ātri aptvert, kā veidojas Ķīnas hieroglifu puzle, kā mainās vārdu nozīme, kad vienu ligzdas hieroglifu savieto ar citu ligzdas hieroglifu, kas papildina viens otru veidojot vārdkopu. Vārdnīca uzskatāmi atsedz ķīniešu valodas specifiku, rādot to, kā ļoti plašas nozīmes un daudznozīmīgi skaidrojams un interpretējams ligzdas hieroglifs iegūst pavisam konkrētu nozīmi kombinācijā ar citu ligzdas hieroglifu, veidojot konkrētas nozīmes vārdkopu.

Pildegoviča vārdnīcas lielā jēga ir lauzt kavēkļus, kas traucē latviešu jaunatnei pavērt vārtus uz to apbrīnojamo pasauli, kādu sniedz prasme apgūt un saprast ķīniešu valodu un kultūru.

Izklaide

Uz Latvijas Nacionālā teātra skatuves 18. janvārī mūzikas ierakstu Gada balvas „Zelta mikrofons 2025” ceremonijā balvas „Par mūža ieguldījumu Latvijas mūzikas attīstībā” saņems televīzijas režisore Svetlana Rudzīte un festivāla „Bildes” rīkotāja Tija Auziņa.