Provinces slepkavības un lauku tikumi

Nesen solīju, ka uzrakstīšu par divām šovasar izdotajām Džona Grišama grāmatām. Nepagāja pat dažas dienas, kad atskanēja nepacietīgas lasītājas zvans – kad būs raksts? Solījums jāpilda.

Superzvaigzne Grišams

Nebūs īpaši pārspīlēts, apgalvojot, ka amerikāņu rakstnieka Džona Grišama vārds allaž liek sarosīties arī latviešu kriminālliteratūras cienītājiem. Tā ir kā savdabīga firmas zīme, kas garantē grāmatas kvalitāti. Turklāt viņš ir viens no tiem autoriem, kurus visā pasaulē pazīst arī tie gaišie ļautiņi, kas nelasa neko, bet prot ieslēgt televīzijas kanālu, kurā rāda Holivudas dižpārdokļus. Džona Grišama panākumu saraksts šajā ziņā ir vienkārši iespaidīgs! Atliek vien pieminēt viņa romānus Laiks nogalināt (A Time to Kill, 1989), Firma (The Firm, 1991) Pelikānu lieta (The Pelican Brief, 1992), Klients (The Client, 1993). Tie piedzīvoja ekranizācijas, kas savulaik sacēla pamatīgu ažiotāžu, saņēma vairākas Oskaru nominācijas un lielo zvaigžņu statusā iecēla vai nostiprināja virkni pazīstamu aktieru. Te var pieminēt, piemēram, Sandru Buloku un Semjuelu Lī Džeksonu filmā Laiks nogalināt, Tomu Krūzu filmā Firma, kas atnesa arī Oskara nomināciju Hollijai Hanterei, Džūliju Robertsu filmā Pelikānu lieta, Sūzanu Sarandonu filmā Klients (arī nominācija Oskaram).

Zīmīgi, ka pats Džons Grišams, atšķirībā no Hanibala Lektera garīgā tētuka Tomasa Harisa, šīm filmām scenārijus neraksta, atstājot to kino cilvēku pārziņā. Juridisko zinātņu doktors, advokāts, kādubrīd Demokrātu partiju pārstāvošs politiķis, Džons Grišams ir dzimis romānu rakstnieks.

Pēdējais zvērinātais

Pēdējais zvērinātais (The Last Juror), viens no diviem šīs vasaras kriminālliteratūras jaunumiem, savu pirmizdevumu ASV piedzīvoja 2004. gadā. ASV tas izpelnījās plašu publicitāti un lielu popularitāti. Interesanti, ka darba pirmizdevums ilgi turējās The New York Times bestselleru topā, tomēr tā arī, šķiet, neaizsniedza pirmo vietu. Toties nedaudz vēlāk Pēdējais zvērinātais revanšējās šī paša topa Paperback versijā, kur kļuva par pārliecinoši pirmo. Par to, ka šo darbu glancētos vākos pirka nedaudz mazāk nekā ekonomiskajā izdevumā, arī nebūtu jābrīnās. Romāns būtībā ir amerikāņu tautas gabals, darbs, kas ar smaidu, ironiju un vieglumu stāsta par dzīvi ASV provincē, kaut kur tālajā Misisipi Forda pavalstī. Tā galvenais vēstītājs ir slinks žurnālists, kurš, nevēloties kļūt par Pulicera balvas laureātu, izvilcis pilno lozi, nopērkot bankrotējušu mazpilsētas avīzi. Viņš vada savas dienas, sacerot nekrologus un cīnoties par demokrātijas vērtībām ar vietējiem lauķiem. Daudzi no viņiem jau sen ir izputējuši lūzeri, bet viņi, tā teikt, ir šejienieši nez kurā paaudzē, tālab no lielpilsētas atbraukušajam sprukstiņam, lauzt vietējo kārtību un tikumus nemaz tik viegli nesokas.

Romāna intriga ir savērpta ap kādu ar izvarošanu saistītu slepkavību. Vainīgais ir acīmredzams – vietējās mafijas dzimtas pārstāvis, kurš tiek noķerts uz karstām pēdām. Tomēr ar to viss tikai sākas. Zvērinātie bailēs no mafiozņiku atriebības nepiespriež vainīgajam nāves sodu, piekukuļojot apgabala amatpersonas, uz mūžu notiesātais bendesmaiss drīz vien iznāk no cietuma, sākas zvērināto slepkavības... Kriminālais sižets savērpts pietiekami grodi, tomēr šajā darbā Grišams nespiež uz tiesvedības smalkumiem vai action – aizraujošākā te noteikti ir Marka Tvena garā aprakstītā Amerikas lauķu pasaule un tās tikumi, savā ziņā apgabala pilsēteles un tās iedzīvotāju dzīves un tikumu vēsture – lai arī gleznota uz lokāli amerikāniskā fona, tā zīmē provinciālismu ar teju vai globālu vērienu. Šī ir laba un viegla atvaļinājuma laika lasāmviela, īpaši ja Forda pavalstī notiekošo salīdzina, piemēram, ar kādas sev tuvas Latvijas mazpilsētas ikdienu.

Nepatiesi apsūdzēts

Pilnīgi cits Grišams! Tā savulaik ASV kritika raksturoja Džona Grišama debiju dokumentālās prozas lauciņā. Romāns Nepatiesi apsūdzēts (The Innocent Man: Murder and Injustice in a Small Town, 2006) savā ziņā būtu liekams tajā pašā plauktā, kur Andra Grūtupa grāmatas, jo tas vēsta par patiesiem notikumiem, reāliem faktiem un dzīviem cilvēkiem. Īsumā ar šo darbu var iepazīstināt šādi. Kādā ASV mazpilsētā tiek izvarota un noslepkavota jauna sieviete. Vietējā policija un prokuratūra, kurā darbojas visnotaļ neapdāvinātas personas, ilgi muļļājas ar lietas izmeklēšanu. Galu galā vaina tiek piešūta sabiedrības padibenēm. Rons Viljamsons patiesi ir viens no tiem, kuru vietējā sabiedrība nevar ciest – caurbiris beisbola talants, dzērājs, narkotiku cienītājs, turklāt vēl arī garīgi nevesels. Tomēr, pat tad, ja viņš uzvedas kā pilnīgs ēzelis, tas diezin vai dod prokuratūrai tiesības safabricēt lietu un panākt, ka Viljamsonam tiek piespriests nāves sods.

Džona Grišama grāmata būtībā ir smaga apsūdzība gan ASV noziegumu izmeklēšanas sistēmai, gan tiesu sistēmai. Viljamsons ir viens no daudzajiem nepatiesi uz nāvi notiesātajiem, kam tikai brīnums – DNS analīžu parādīšanās - glāba dzīvību pēc vairāku gadu ilgas nīkšanas cietuma nāvinieku blokā. Un viss šis tiesas farss tikai tāpēc, ka mazās provinces pilsētiņās saimnieko aprobežoti Lestreida tipa izmeklētāji, prokurori, kuriem vienīgajiem ir zināms patiesais viedoklis, dzērāji advokāti.

Zīmīga ir ASV preses reakcija uz šo Džona Grišama darbu – vērtētāji, to izlasot, bija diezgan apmulsuši, jo gaidītā krimiķa vietā saņēma patiesu un skarbu vēstījumu, kurā noziegumi ir līdz bezjēdzībai banāli, izmeklētāji aprobežoti, bet noziedznieki absolūti stulbeņi. Starp citu, trīs šīs grāmatas nevaroņi, Viljamsona tiesas procesa safabricētāji, pēc tās izdošanas iesūdzēja rakstnieku tiesā. Prāvošanās ilga apmēram gadu, bet trijotne neko nepanāca. Internetā atrodamas ziņas, ka Nepatiesi apsūdzēts nākamgad varētu tikt ekranizēts, tāpēc lasiet, lai pēc tam varētu salīdzināt. Šī gan nav atvaļinājuma laika literatūra – visnotaļ nopietns darbs, nekādas izklaides!