Svētdien noslēdzās 63. Starptautiskais Kannu kinofestivāls un tika sadalītas tā balvas. Lai gan lielais Eiropas kino dzīves notikums ir noslēdzies un Kruazetas krastmala var atviegloti uzelpot, atsākot savu ierasto ikdienas dzīvi ar kūrorta izklaidēm turīgiem atpūtniekiem, festivāls joprojām tiek komentēts gan Vecajā pasaulē, gan ASV.
Jāatgādina, ka festivāla noslēguma ceremonijā Zelta palmas zaru šogad ieguva taizemiešu režisora Apičatponga Vīrasethakula filma Uncle Boonmee Who Can Recall His Past Lives. Festivāla Grand Prix piešķirta režisora Ksavjera Beavuā filmai Of Gods and Men. Žūrijas balva šogad ceļos uz Āfriku. To saņēma Čadas režisora Mahmats Salehs Harouns par filmu A Screaming Man. Labākā režisora lauri Kannās tikuši Matjē Almarikam (On Tour). Divas balvas Kannās tika labākajiem aktieriem – Havjeram Bardemam par darbu Alehandro Gonzalesa Injaritu filmā Biutiful un Elio Germano par lomu Danielles Lučeti filmā La Nostra Vita. Par labāko aktrisi kinofestivālā tika pasludināta francūziete Žiljeta Binoša (Copie Conforme). Konkursa skatē bija iekļauta arī latviešu režisora Jurģa Krāsona animācijas īsfilma Norīt krupi. Kā apgalvo mūsu speciālisti, kas bija Kannās – tā saņēmusi teicamas profesionāļu atsauksmes un piedzīvoja lielu interesei Kannu filmu tirgū.
Pasaules prese ir šajās dienās sacenšas saldenos komentāros par Apičatponga Vīrasethakula filmu Uncle Boonmee Who Can Recall His Past Lives. Apbrīnojamākais ir tas, ka šis darbs tiek slavēts (vienkāršs stāsts, bet sarežģīta struktūra un zemteksti), bet Tima Bērtona vadītā žūrija uzteikta par drosmīgo un neordināro lēmumu, piešķirt Zelta palmas zaru Taizemes pārstāvim. Ne tik veiksmīgi Kannās klājās krievu kino caram Ņikitam Mihalkovam. Par viņa Saules nogurdinātajiem 2 vācu kritiķis Daniels Kotenšulte no Frankfurter Rundschau kompānijai BBC intervijā izteicies šādi: «Šķiet Mihalkovs gribējis uzņemt kaut ko, kas vienlaikus ir līdzīgs Fellīni un Eizenšteinam, bet viņam iznācis vien Tarantīno bez humora». Pats Mihalkovs tagad, protams, taisnojas sev raksturīgā stilā – no preses apskatiem grūti vien saprast, vai pēc filmas seansa Kannās skanējušas ovācijas vai šķidri aplausi. Dažādos avotos domas dalās. Turklāt pamatīgi.
Lai gan pirms Kannu festivāla tika raidīti teju vai apokaliptiski signāli, ka pasaules krīze esot ietekmējusi arī kino industriju, tagad, kad tas laimīgi noslēdzies, komentāri par Francijas kūrortpilsētā notikušajām kinobatālijām ir pat apbrīnojami mierīgi – ja neskaita ierastās dažādo valstu kinokritiķu vaimanas, ka festivālā nav uzvarējuši mūsējie, tad par parējo šoreiz nekādi īpašie strīdi neraisās – ja nu vienīgi par dažu režisoru uzvārdu rakstību. Pat paraugoties nu vairs nevienu neinteresējušajos prognožu sarakstos, nākas secināt, ka nekāda revolūcija Kannās nav notikusi. Ksavjers Bovuā un Apičatpongs Vīrasethakuls bija starp favorītiem, kamēr, taisnības labad jāpiebilst, par līderi uzskatīja Maiku Lī, kurš tā kā palika bešā. Taisnības labad – par galveno pretendenti uz labāko sieviešu lomas tēlojumu biežāk tika minēta Naomi Votsa. Varbūt skandāliem bagāts būs nākamais festivāls?