Šogad Rīgas budžetā naudas kultūras pasākumiem būs par 20 procentiem mazāk nekā 2009. gadā. Līdzekļi pamatīgi apšķērēti tiem pasākumiem, kuri līdz šim tika uzskatīti par 2014. gada kultūras programmas sagatavēm, kad Rīga kļūs par Eiropas kultūras galvaspilsētu ar savu provokatīvo pieteikumu Force majeure.
Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta komitejas vadītāja Eiženija Aldermane saka – 2014. gada birojam ir atsevišķa budžeta līnija, bet kultūras pasākumiem nauda tiešām ir apcirpta. Taču tas neietekmēšot Eiropas kultūras galvaspilsētas pasākumu kvalitāti, jo šī esot viena no domes prioritātēm. Tomēr Laikmetīgās mākslas centra direktore Solvita Krese norāda uz bīstamu tendenci, kas līdzekļu taupības dēļ var rasties. Proti, likvidēt iecienītus un pat starptautiski zināmus pasākumus ir viegli, bet gandrīz neiespējami ir tos reanimēt.
Nocērp tūkstošus
Par to savu sāpi pasteidzās izkliegt arī Latvijas Radošo savienību padomes ģenerālsekretārs Haralds Matulis, baidoties par mūsdienu kultūras foruma Baltā nakts likvidēšanu. «Pirms dažiem gadiem aizsāktā Baltā nakts bija kļuvusi par vienu no gada redzamākajiem kultūras pasākumiem Rīgā. Pilsētvidē netradicionālās vietās izveidoti laikmetīgās mākslas projekti raisīja plašu rīdzinieku interesi – 2009. gadā Baltās nakts pasākumus apmeklēja vairāk nekā 40 000 cilvēku.
Taču, «lai mazinātu sociālo spriedzi», ir ierosinājumi palielināt finansējumu Rīgas domes kultūras iestāžu darbiniekiem, attiecīgi samazinot kultūras pasākumu finansējumu, pirmkārt, atsakoties no Baltās nakts,” viņš ar savu atklāto vēstuli cēla kājās visus, kuriem rūp šī projekta nākotne.
Tagad zināms, ka Baltā nakts 2010 rīkošana 4. septembrī varētu izmaksāt 45 000 latu, kas ir divas reizes mazāk nekā pērn. Tas ir būtisks samazinājums, vērtē domes Kultūras departamenta direktore Diāna Čivle. Solvita Krese piebilst, ka šis pasākums ir orientēts uz plašu publiku, toties – augstvērtīgā līmenī īstenots.
Visvairāk – 70 000 latu – šogad plānots izlietot gaismas festivālam Staro Rīga no 18. līdz 21. novembrim. Pērn šim pasākumam tika izlietoti 90 000 latu. Rīgas svētkiem no 20. līdz 22. augustam plānots tērēt 68 000 latu – par 22 000 latu mazāk nekā 2009. gadā. Tomēr naudas dalījumā vēl iespējamas izmaiņas, jo Izglītības, kultūras un sporta departamentam tika uzdots līdz 4. februārim sagatavot projektu par darba grupu, kas izvērtētu priekšlikumus kultūras pasākumu plāna pilnveidošanai.
Bruģē ceļu Rīgas statusam Eiropā
Diāna Čivle jau uzskaitītos trīs kultūras notikumus min kā būtiskākos, kuri tikuši arī pamanīti starptautiskā mērogā. Turklāt Rīgas ambīcijas kļūt par Eiropas kultūras galvaspilsētu stimulētas tieši ar pasākumiem, kuriem finansējums ievērojami samazināts. Piesakot Latvijas galvaspilsētu Eiropas kultūras galvaspilsētas statusam, mūsējie lepojās, ka Rīga ir aktīva Parīzes iniciētā Eiropas Balto nakšu neformālā kultūras tīkla partnere kopā ar Romu, Briseli, Madridi, Bukaresti, Valetu. Zinot, ka 2014. gads nav aiz kalniem, jau 2009. gada rudenī Rīgas Baltās nakts programmas ietvaros notika pilotprojekts 2014. gada programmas Force majeure konceptam – Survival Kit jeb izdzīvošanas komplekts bija starptautisks laikmetīgās mākslas projekts. Zinot, ka Baltās nakts sadarbības tīkla mērķis ir aktivizēt iedzīvotāju līdzdalību laikmetīgās mākslas aktivitātēs un veicināt sabiedrībā izpratni par to, jāatgādina, ka tieši uz to jau Rīga tieksies arī 2014. gadā. Jā, Survival Kit sasaucās ar Rīgas piedāvātās kultūras galvaspilsētas pasākumu programmas vadlīnijām un struktūru, atgādina Diāna Čivle.
Tagad trijos gados sagatavojama programma, ko veido sešas tēmas un tajās ietilpst arī apgraizītais gaismas festivāls Staro Rīga. Kas notiks, ja turpmākajos gados šīm programmām naudu piešķirs arvien mazāk un mazāk? Solvita Krese aizrāda: «Nav jēgas stāstīt, ka Rīga būs Eiropas kultūras galvaspilsēta, ja nenotiek kultūras process. Tradīcija ir jāaudzē, atpazīstamība ir ilgstošs darbs. Lai kļūtu par Eiropas kultūras notikumu, ir mērķtiecīgi jāstrādā.» Staro Rīga arī līdz šim ir īstenots ar salīdzinoši nelieliem līdzekļiem.
Tūrisma produktam bāze jau ir
Diāna Čivle bez ironijas atgādina nostādnes, kas pasludinātas par Rīgas domes prioritāti. Piemēram, tūristu piesaiste. «Tūristu pieplūdumu veicina, bet kultūras finansējumu samazina. Tāpēc jāatrod pareizais līdzsvars. Jārada tūrisma produkts uz starptautiski pazīstamiem pasākumiem, piemēram, Baltā nakts, Staro Rīga vai Rīgas svētki,» viņa saka. Turklāt šo pasākumu norises laiks ir izvēlēts apzināti. Piemēram, augustā Eiropas tūristi labprāt ceļo, un tad notiek Rīgas svētki. Staro Rīga tiek organizēts ziemā, tumšajā gadalaikā, lai vilinātu tūristus tad, kad šajā nozarē parasti ir tukšums. «Dalība Baltajā naktī ir liela iespēja mūsu māksliniekiem iekļūt starptautiskajā apritē. Tas jau izdevies Katrīnai Neiburgai un Gintam Gabrānam,» Diāna Čivle atgādina. Viņa min vēl kādu plusu – šī ir iespēja pilsētai un valstij strādāt pie pozitīva tēla, kas ticis krietni papluinīts.
Eiženija Aldermane gan, pašas vārdiem runājot, uz kultūras jomu neskatās tumšā krāsā, jo vēlas panākt Kultūras pārvaldes rīkoto un Rīgas 2014. gadā plānoto pasākumu mijiedarbību jau tagad. Piemēram, kultūras notikumu laikā varētu rīkot arī sporta pasākumus. «Tas būs interesanti tūristiem un rīdziniekiem. Pie tā intensīvi strādājam, viss būs labi,» viņa apliecina.
Šeit un tagad neder
Rezumējot pašreizējo situāciju, kad Rīga, no vienas puses, ir atvēzējusies Eiropas mēroga kultūras pasākumam, bet, no otras puses, starptautiski atzītus pasākumus mērdē naudas badā, Solvita Krese uzrāda problēmas sakni: «Man liekas, ka mainoties politiķiem, mainās vīzijas par prioritātēm. Bīstami, ka valsts un pašvaldību līmenī nav ideju pārmantojamības un visi tiecas izgudrot jaunu divriteni. Rīga ir pasludināta par tūrisma galamērķi, bet, ja nebūs produkta, ko reklamēt, tad ar PR akcijām nebūs līdzēts. Nevar dzīvot tikai šeit un tagad. Ja nebūs kultūras projektu pēctecības, daudz kas atmirs un nebūs reanimējams.»