Brigita Sturme. Mūs pazina kā «lietišķos». Neputns
Brigitas Sturmes grāmata par skolu, kuras tagadējais nosaukums ir Rīgas Dizaina un mākslas vidusskola, bet kuru padomju laikos dēvēja par lietišķajiem, savā ziņā ir dāvana šai mācību iestādei, kurai pērn apritēja 90 gadi. Materiālu apkopojums aptver laika posmu no 1919. gada līdz 1991. gadam – atjaunotās brīvvalsts laiks acīmredzot taps skolas simtgadē 2019. gadā.
Šādu vai līdzīgu grāmatu būtu pelnījusi katra sevi cienoša Latvijas skola, jo atmiņu un cilvēku, kas skolas veidojuši, ir tik daudz, ka savākt aizraujošu grāmatu it kā nav nekādu īpašu grūtību. Tas gan tā tikai šķiet līdz brīdim, kad atklājas, ka tajā dažādos gados mācījušies apmēram trīsdesmit J. Kalniņi vai četrdesmit piecas A. Bērziņas, kuras grāmatas sastādītājam tad nu jāmēģina klasificēt pa gadiem un klasēm. Lietišķo lielākā priekšrocība tomēr ir spilgtās personības, kas šajā mācību iestādē gadu gaitā pulcējušās kuplā skaitā. Droši vien Brigitas Sturmes tekstu nevar uzlūkot par skolas oficiālo vēsturi, tomēr daudzās liecības, arhīvu dokumenti un intervijas ienes grāmatā to patīkamo subjektivitātes sajūtu, kas padara uzrakstīto par interesantu lasāmvielu. Ceļojums cauri laikam izdevies visnotaļ raibs un dažādiem piedzīvojumiem bagāts.
Jāatzīmē, ka Lietišķo audzēkņu darbu garā izturēts pelēcīgajos toņos veidotais grāmatas koptēls. Grāmatas veidotāji daudz darījuši, lai padarītu skatāmas pat visnotaļ zemas kvalitātes fotogrāfijas (īpaši sadaļās par skolas senāko laiku vēsturi). To veiksmīgajā izkārtojumā un arī iespieddarba dizainā jūtams pazīstamās grāmatu mākslinieces Ingrīdas Zāberes radošais rokraksts.