Mēs vēlamies pieminēt Frederiku Šopenu ar plašu pasākumu klāstu: klasiskajiem un solokoncertiem, kā arī džeza, blūza un roka priekšnesumiem. Būs gan operas, gan baleti, gan izstādes, gan teātra izrādes, gan filmas un pat multfilmas,» paziņojis Polijas kultūras ministrs Bogdans Zdrojevskis, oficiāli atklājot Šopena gadu. Šā gada 1. martā tiks atzīmētā 200. gadadiena kopš slavenā un pretrunīgi vērtētā komponista dzimšanas.
2000 pasākumu
AFP vēsta, ka Šopena gada ietvaros tiks rīkoti aptuveni 2000 pasākumi, no kuriem 1200 notiks Polijā. Jau jaunā gada pirmajā dienā Varšavā īpašu koncertu sniedza Varšavas filharmonijas orķestris, bet 7. janvārī ar paša F. Šopena iecienītākajiem skaņdarbiem Polijas galvaspilsētā uzstāsies ķīniešu pianists Lan Laņs. 1. martā uz F. Šopena mūzikas koncertu iecerējusi pulcēties vesela pazīstama pianistu plejāde un tiesības uz šā koncerta tiešraidi jau iegādājušās vairākas televīzijas kompānijas. Savukārt par piemiņas pasākumu kulmināciju uzskatāms jauno pianistu konkurss, kas reizi piecos gados notiek Varšavā un šoreiz sāksies 16. oktobrī.
Ar visu vai gandrīz visu pasākumu sarakstu iespējams iepazīties interneta mājaslapā www.chopin2010.pl, taču, kā sarunā ar AFP norādījis Šopena gada galvenais organizētājs, bijušais Polijas kultūras ministrs Valdemārs Dambrovskis, «divsimtgades notikumi netiek rīkoti ar mērķi popularizēt Šopena mūziku, jo viņam nekāda popularizēšana vairs nav nepieciešama». «Šopena gada uzdevums ir prezentēt mūsdienu Polijas imidžu pasaulei un darīt to ar Šopena mūzikas palīdzību,» viņš uzsvēris. Polijas amatpersonas neslēpj, ka tieši šogad gaida lielāku tūristu pieplūdumu. Īpaši Varšavas viesiem sagatavots jauns audiogids pa pilsētas vietām, kas saistītas ar Šopena vārdu - to iespējams iegādāties kopā ar pilsētas karti vai arī lejuplādēt internetā (www.um.warszawa.pl/wydarzenia/chopin/. Pilsētas ielās novietoti arī 14 skaņu automāti, kurus aktivizējot (nepieciešams īpašs kods, kas tiek nosūtīts ar mobilā tālruņa starpniecību) gan pilsētas viesi, gan varšavieši varēs paklausīties F. Šopena skaņdarbus un iegūt papildu informāciju par komponistu.
Morāls vampīrs
Kā jau šādos gadījumos pierasts, pasaules medijos parādījusies virkne publikāciju, kurās analizēta F. Šopena dzīve un to autori ir gandrīz vienisprātis - kā komponists viņš bijis ģeniāls, bet kā cilvēks - neciešams. «Auksts, godkārīgs, augstprātīgs aprēķinātājs, turklāt ļoti kaitinošs, snobisks un antisemītiski noskaņots,» - tā F. Šopenu raksturo Independent apskatniece Džesika Djušēna. Gan viņa, gan, piemēram, Maikls Čērčs gan mēģina F. Šopena uzvedību attaisnot ar diviem faktiem - pirmkārt, kopš 14 gadu vecuma viņš sirga no tuberkulozes (tā 39 gadu vecumā komponistu arī beidzot iedzina kapā), bet otrkārt - jutās kā dubultemigrants. F. Šopena tēvs bija Francijas pilsonis, bet viņš pats 20 gadu vecumā, kad sākās poļu sacelšanās pret 1795. gada sadalīšanas līgumu, bija spiests bēgt uz Parīzi. Vēlāk F. Šopens ne reizi vien ticis kritizēts par to, ka, dzīvojot Francijā, neinteresējas par to, kas notiek Polijā un, piemēram, atteicies atbalstīt poļu emigrantu kustību. Dzejnieks Ādams Mickevičs, kuram F. Šopens (tolaik viņš atradās slavas augstumos) augstprātīgi atteica audienci, pat nodēvējis komponistu par «morālo vampīru». Pētnieki gan uzskata, ka patriotisma trūkumu F. Šopenam pārmest nevar un pēc saviem politiskajiem uzskatiem viņš bijis īstens poļu nacionālists. «Jebkādas domas par revolūciju un vispār jebkāda veida politisko nestabilitāti viņu ļoti biedēja... Kā dubultemigrantam viņam šķita ļoti svarīgas sociālās stabilitātes garantijas un viņš kāroja aizstāvību no monarhijas, baznīcas un ģimenes puses,» laikrakstā Independent raksta M. Čērčs.
Sirds urnā
Par F. Šopena personīgo dzīvi zināms samērā maz, ja, protams, atskaita viņa attiecības ar slaveno rakstnieci Žoržu Sandu - tieši pie viņas komponists atradis to stabilitāti un mātes mīlestību, ko meklējis. Tiesa, šīs attiecības nebija vienkāršas, jo F. Šopens kļuvis atkarīgs no Ž. Sandas ne tikai emocionāli, bet arī finansiāli - vispārējais riebums pret līdzcilvēkiem nav ļāvusi viņam sniegt tik daudz koncertus, cik būtu bijis iespējams. Viņš gan piepelnījies ar privātstundām, taču, spriežot pēc visa, nav ielicis tajās visu savu sirdi un dvēseli, jo skolnieki F. Šopenu dēvējuši par «dīvainu un nesaprotamu cilvēku». «Nav iespējams iedomāties cilvēku, kurš būtu bezjūtīgāks un vienaldzīgāks pret visu apkārtējo. Viņš ir uzsvērti pieklājīgs, taču viņā ir tik daudz ironijas, tik daudz slēpta nicinājuma. (...) Viņš ir apveltīts ar asu prātu un saprātu, taču reizēm viņam uznāk dusmu un niknuma lēkmes, kad viņš lauž krēslus un dauza kājas pret grīdu,» atceras kāda slavenā komponista skolniece. Augstprātīgi F. Šopens izturējies arī pret saviem kolēģiem - piemēram, noklausījies kādu Roberta Šūmana skaņdarbu, viņš paziņojis, ka "tā nemaz nav mūzika".
Ž. Sanda savukārt vēstulēs draugiem sūdzējusies par F. Šopēna kāri pēc naudas un neciešamo greizsirdību. Nav pārsteigums, ka drīz viņi šķīrās - rakstniece vienkārši izlika savu mīļāko uz ielas un 1849. gada 17. oktobrī viņš mira kādā lētā īrētā Parīzes dzīvoklītī. F. Šopens ir apglabāts Parīzē, bet viņa sirds, kas ievietota īpašā urnā pārvesta uz Poliju un atrodas Varšavas Svētā Krusta baznīcā. «Šopena egoistiskais un nervozais raksturs, droši vien bija neatņemams pavadonis viņa iztēlei, kas radīja neiedomājamu mūziku. Viņa kompozīcijas bija novestas līdz pilnībai, ko gan nevar sacīt par viņu pašu. Tādēļ šogad mums vajadzētu baudīt viņa mākslu un samierināties ar visu pārējo,» rezumē Dž. Djušēna.