Dziedātājs Bobs Dilans noliedzis, ka, uzstājoties Ķīnā, viņš būtu piekritis cenzēt savas dziesmas.
Pirms aprīlī Pekinā un Šanhajā notikušajiem koncertiem 69 gadus vecais mūziķis varasiestādēm bija iesniedzis plānoto dziesmu sarakstu. Pēc šīs turnejas viņš saņēma kritiku, ka nav atskaņojis savas pagājušā gadsimta 60. gados sarakstītās protesta dziesmas, un šāda izvairīšanās tiek uzskatīta par netiešu pierādījumu, ka viņš ir piekritis nedziedāt tās dziesmas, kas Ķīnai varētu nepatikt. Piemēram, laikraksta New York Times komentētāja Morīna Dauda rakstīja, ka gadījumā, «ja 60. gadu brīvības himnu trubadūrs dodas uz valsti, kurā valda diktatūra, un šīs dziesmas neatskaņo, tā ir jauna pārdošanās forma». Viņa mūziķim arī pārmeta, ka tas uzstāšanās laikā nav pieminējis ķīniešu mākslinieku un aktīvistu Ai Veiveju, kurš tika apcietināts dažas dienas pirms B. Dilana pirmā koncerta Pekinā.
Savā tīmekļa vietnē izplatītajā paziņojumā B. Dilans noliedz, ka būtu saskāries ar cenzūru, un uzsver, ka viņš kopā ar grupu atskaņojis tieši tās dziesmas, kuras paši iepriekš bija ieplānojuši. «Mēs iesniedzām pēdējo trīs mēnešu uzstāšanos laikā atskaņoto dziesmu sarakstu,» raksta B. Dilans. «Ja arī tika cenzētas dziesmas, panti vai rindas, man par to nekas nav zināms.»
Par 60. gadu dumpinieciskuma simboliem ir kļuvušas B. Dilana dziesmas The Times They are a-Changin’ un Like a Rolling Stone, un šīs dziesmas Ķīnā nudien netika atskaņotas. Tomēr savas karjeras laikā B. Dilans ir sarakstījis 34 studijas albumus, kuros ir iekļauti vairāki simti dziesmu, no kuriem izvēlēties koncerta programmu. Koncerta programmas mainās bieži, un mūziķis nereti ir samulsinājis savas daiļrades cienītājus, neatskaņojot tās 60. gadu dziesmas, ko tie gaidījuši, raksta BBC.
B. Dilans skaidro, ka cilvēki, kuri apmeklēja viņa koncertus Ķīnā, bijuši gados jauni, tāpēc mūziķis izlēmis, ka viņa 60. gadu dziesmas tiem tāpat neko nebūtu izteikušas. Savukārt viņa pēdējos četros piecos albumos iekļautās dziesmas klausītājiem esot gājušas pie sirds.