Universālais mūziķis Velss
Zviedru pianista, komponista un dziedātāja Roberta Velsa vārds Latvijas mūzikas cienītājiem nav svešs – viņš jau vairākkārt viesojies mūsu valstī. Šovakar Velss uzstāsies Ventspils pilsētas 720 gadu jubilejas svinībās, bet ceturtdien īsā telefonintervijā Neatkarīgajai apliecināja, ka ar lielāko prieku atkal koncertēs Latvijā.
– Sveiks, kā klājas?
– Paldies, jauki. Pašlaik atrodamies turnejā Zviedrijas dienvidos. Mēs jau piecus gadus ik vasaru rīkojam šādas turnejas pa valsti. Tagad mums vienu koncertu nācās pārcelt, lai paspētu uzstāties Ventspilī, un es jau ar nepacietību gaidu brīdi, kad atkal kāpšu uz skatuves kopā ar Džoniju Salamanderu – pirms trim gadiem mēs taču kopā mēģinājām tikt uz Eirovīzijas konkursu.
– Uzturat kontaktus?
– Jā, elektroniski. Gan ar Džoniju, gan viņa meitu Meldru. Ar Džoniju bija ļoti viegli strādāt kopā, jo viņš ir izcils mūziķis. Domāju, ka arī šoreiz viss būs forši. Sestdienas rītā mēs sēdīsimies lidmašīnā un dosimies uz Ventspili.
– Mums te atkal sola karstumu, kā ir Zviedrijā?
– Jā, nesūdzamies, pašlaik tieši atpūšamies pie baseina, tāpēc arī uzreiz neatbildēju uz telefona zvanu. Patiesībā ir ļoti karsts, taču vasarā tam tā arī būtu jābūt. Šī vispār man gadījusies ļoti interesanta vasara – ir gan lielie, gan tā sauktie klusie koncerti, piemēram, šovakar mēs uzstāsimies kādā baznīcā. Domāju, ka būs lieliski. Bet tikpat lieliski būs atkal atgriezties Latvijā – man ir grandiozas atmiņas par kopīgo uzstāšanos ar Liepājas simfonisko orķestri, ir daudz draugu. Protams, būtu labi, ja Latvijā varētu uzturēties ilgāk, taču uzreiz pēc koncerta steigsimies atpakaļ uz Zviedriju, lai atsāktu turneju.
– Es te mēģināju sarēķināt, cik reižu tu jau Latvijā esi uzstājies. Sanāca piecas...
– Jā, šī varētu būt sestā vai septītā, pirmoreiz Rīgā uzstājos 1998. gadā. Bet, ja ierēķina braukšanu uz mēģinājumiem, Latvijā esmu bijis kādas desmit reizes. Tas taču ir tik tuvu...
– Zinu, ka esi daudzpusīgs mūziķis. Kādu programmu šoreiz piedāvāsi, ar kādiem mūziķiem kopā brauc?
– Būšu kopā ar savu Rhapsody Lounge Orchestra – tajā ir arī rokmūziķi un trīs vokālistes. Un tad vēl Džonijs. Spēlēsim dažādu mūziku – fanku, rokenrolu, programma būs bāzēta uz manu projektu Rhapsody In Rock, un plānojam uzstāties kādu 80 minūšu garumā. Droši vien būs daudz improvizāciju, taču mani visvairāk interesē publikas attieksme. Es zinu, ka ieplānoti lieli svētki – Ventspilij aprit 720 gadu, un jūtos pagodināts, ka esmu uzaicināts.
– Starp citu, Ventspilī notiek arī Eirovīzijas Latvijas nacionālās atlases konkurss. 2007. gadā Johnny Salamander & Meldra ar tavu dziesmu Legends Of Rock"n"roll uz lielo finālu diemžēl netika, bet šogad manīju tevi Oslo pie klavierēm, uzstājoties kopā ar Baltkrievijas pārstāvjiem. Vai Eirovīzija tev ir kāds īpašs izaicinājums?
– Baltkrieviem ir ļoti talantīgi mūziķi, taču galvenais iemesls, kādēļ tur biju – šai grupai 3+2 Vācijā menedžera pienākumus pilda mans menedžeris. Gribētos ar viņiem pastrādāt vēl, jo viņi patiešām ir lieliski dziedātāji un jauki cilvēki. Jā, bet Zviedrijā daudzi smējās, ka strādāju kopā ar baltkrieviem, jo viņi taču savulaik uzvarēja mūsu hokeja izlasi... Zviedrijā pret Eirovīziju attieksme vispār ir ļoti nopietna, ik gadu tajā tiek ieguldīta liela nauda. Kas attiecas uz mani, neesmu pārliecināts, ka vēl tajā piedalīšos, taču, protams, pastāv iespēja, ka kādu dziesmu sarakstīšu. Patiesībā gan tagad domāju mazliet citā virzienā – septembrī gatavojos ierakstīt un izlaist savu pirmo albumu, kurā skanēs tikai klasiskā mūzika – Šopens, Bēthovens, Mocarts. Bet pēc tam ir plāns vairāk pievērsties klasiskās mūzikas un hārdroka sintēzei. Esmu arī paspējis internetā atvērt tiešsaistes pianistu skolu (http://schoolofrhapsody.com), man patiešām patīk strādāt ar bērniem, palīdzēt viņiem iegūt muzikālo izglītību.
– Pagājušogad esi piedalījies arī zviedru televīzijas šovā Koru kari. Mums arī tāds ir, nevēlies iesaistīties?
– Kāpēc ne, ja uzaicinās. Esmu atvērts priekšlikumiem, jo man patiešām patīk muzicēt un atrasties uz skatuves.
– Tavai interneta mājaslapai ir arī ķīniešu valodas versija. Pēc tam, kad rakstīji mūziku Pekinas olimpiādei, bieži iznāk tur pabūt?
– Jā, nu jau tur būšu bijis kādas 30 reizes. Gatavojos oktobrī, novembrī, bet pēc tam janvārī atkal doties uz Ķīnu, paredzētas uzstāšanās, dalība televīzijas šovos. Ja neskaita Zviedriju, Ķīna noteikti pašlaik ir mans lielākais tirgus.
– Kā tu pats sevi raksturotu – esi pianists, komponists, dziedātājs vai producents?
– Labāk sauc mani par mūziķi. Es nevēlos, ka mani ierobežo kādos formātos vai rāmjos, kā to mēdz darīt skaņu ierakstu kompānijas. Tieši tādēļ visus savus ierakstus izdodu pats. Es mūziku uzskatu par universālu un domāju, ka uz skatuves cilvēkam ir jādara tas, ko viņa sirds visvairāk vēlas. Un neviens mani nevar piespiest doties turnejā tad, kad es to negribu. Es jau 25 gadu garumā savu karjeru veidoju pats, ar savas kompānijas starpniecību, un man tas patīk – tā ir liela privilēģija.
– Karjeras laikā tev droši vien bijusi iespēja uzstāties kopā ar daudziem pazīstamiem mūziķiem. Vai šajā ziņā tavs lielākais sapnis piepildījies?
– Jā, tā varētu sacīt, esmu spēlējis kopā ar Džino Vanelli, kurš varbūt nav tik plaši pazīstams, taču man ir liela autoritāte. Bija kopīgs projekts ar Džonu Lordu no Deep Purple. Taču galvenais šādos gadījumos ir jauni kontakti, viedokļu apmaiņa, kas sniedz neiedomājamu enerģijas daudzumu.
– Ko teiksi par mūsdienu populāro mūziku. Ir kādas grupas, kuru dziesmām vēlētos uztaisīt kaverversiju?
– Par kaveriem nezinu, taču man patiešām ļoti patīk Muse. Arī Snow Patrol nav ne vainas. Pašlaik vairāk klausos klasisko mūziku, taču, ja tu man šo jautājumu uzdotu pirms kādiem trim mēnešiem, es būtu teicis – AC/DC, viņi ir lieliski.
– Zinu, ka daudz laika un enerģijas velti labdarībai...
– Jā, viens no maniem dēliem dzima priekšlaicīgās dzemdībās, ar viņu gan viss ir kārtībā, tomēr saprotu, ka tā ir liela problēma. Nezinu, kā Latvijā, bet pie mums Zviedrijā nereti sievietes pirmo bērnu dzemdē kādu 38 gadu vecumā un sarežģījumu iespējamība ir ļoti liela. Mēs vācam naudu, lai palīdzētu šādos gadījumos.