Latvijas kino nozares finansējums - mazākais Baltijā

Latvijas kino nozarei atvēlētais finansējums šogad ir vismazākais Baltijas valstu vidū, liecina Nacionālā kino centra (NKC) apkopotā informācija.

NKC budžets šim gadam ir mazākais pēdējo piecu gadu laikā - 1,044 miljoni latu, savukārt no Valsts Kultūrkapitāla fonda līdzekļiem kino nozarei atvēlēti 339,8 tūkstoši latu. Kopējais valsts atbalsts kino nozarei 2012.gadā veido 1,383 miljonus latu jeb 1,969 miljonus eiro.

Salīdzinājumam - 2008.gadā kino nozare Latvijā no valsts saņēma 6,14 miljonus eiro. Nākamajā gadā atbalsts kritās uz pusi, bet kopš 2009.gada svārstās nepilnu divu miljonu eiro robežās.

Tikmēr ziemeļu kaimiņvalstī Igaunijā šogad kino nozarei atvēlētais valsts finansējums ir trīs reizes reizes lielāks nekā Latvijā, sasniedzot 6,1 miljonu eiro. Kino nozares budžets arī pieaudzis salīdzinājumā ar iepriekšējiem trīs gadiem, kad tas veidoja 5,4-5,7 miljonus eiro.

Savukārt Lietuvas filmu nozarei 2012.gadā no valsts maciņa kopumā atvēlēti 2,17 miljoni eiro, kas ir nedaudz mazāk kā gadu iepriekš, taču vairāk nekā, piemēram, 2009.gadā, kad kino nozarei tika piešķirti 1,9 miljoni eiro.

NKC apkopotā statistika arī liecina, ka Latvijā pērn uzņemts vismazāk filmu visās Baltijas valstīs - 28, tostarp 17 dokumentālās filmas, četras animācijas filmas, divas īsfilmas un piecas pilnmetrāžas filmas.

Igaunijā 2011.gadā uzņemtas 58 filmas - 35 dokumentālās filmas, septiņas pilnmetrāžas filmas, sešas animācijas un piecas īsfilmas. Savukārt Lietuvas filmu krājums papildināts ar 38 jaunām kinolentēm - divām pilnmetrāžas filmām, 19 īsfilmām, astoņām animācijas un deviņām dokumentālajām filmām.

Izklaide

Ieraugot šādu nosaukumu, ir tikai divas versijas – Mendeļejeva tabulā ir ierakstīts jauns ķīmiskais elements vai radusies grupa, kas spēlē metālmūziku. Kurš ir pareizais variants? Otrais. “Murgu purvs” ir otrais šīs apvienības EP jeb minialbums, kas seko 2021. gada aprīlī izdotajam debijas darbam “Purva metāls”.

Svarīgākais