Pirmdiena, 6.maijs

redeem Didzis, Gaidis

arrow_right_alt Izklaide \ Kino

Aicina uz lekciju par Milošu Formanu un filmu "Ugunsdzēsēju balle"

© organizatoru

13. oktobrī plkst 19 kinoteātrī "Rīga" lekciju cikla "Tas, ko Tu nedrīksti nezināt III: Cits jaunais vilnis" ietvaros notiks Dairas Āboliņas lekcija par Milošu Formanu, pēc kuras demonstrēs režisora filmu "Ugunsdzēsēju balle".

Tieši četrdesmit gadu ir pagājis kopš franču režisora Fransuā Trifo „400 sitieniem” - filmas, kas bija viena no jaunā viļņa aizsācējām. Taču līdzās šim franču kino nu jau kanonizētajam posmam tikpat interesantus atklājumus piedāvā čehu kino, kas izlolojis arī pasaulslavenā, Holivudā strādājošā Miloša Formana talantu.

Milošs Formans nereti tiek uzskatīts par vienīgo eiropiešu kinorežisoru, kam izdevies izveidot veiksmīgu karjeru ASV. Ieguvis atzinību Eiropā ar filmām "Ugunsdzēsēju balle" un "Blondīnes mīlestība", pēc t.s. Prāgas pavasara viņš emigrēja uz ASV, kur kļuva par profesoru Kolumbijas Universitātē un turpināja uzņemt starptautiski atzītu kino, tostarp filmas "Amadeus", "Regtaims", "Nācija pret Leriju Flintu", arī Kena Kīzija grāmatas adaptāciju – filmu "Kāds pārlaidās pār dzeguzes ligzdu", par ko 1975. gadā saņēma ASV Kinoakadēmijas balvu Oskars.

Filma "Ugunsdzēsēju balle"stāsta par to kā kādas mazpilsētas kultūras namā ugunsdzēsēju kolektīvs rīko balli par godu sava vadītāja aiziešanai pensijā. Tomēr saviesīgais pasākums drīz vien pārvēršas katastrofā. Gluži kā pēc Mērfija likuma viss noiet greizi – izgāžas ne tikai plānotais skaistumkonkurss, bet arī loterija, kuras balvas pa vienai vien tiek nozagtas. Kulminācijā visam aizdegas kultūras namam blakus esošā māja, bet ugunsdzēsēju mašīna iestieg kupenā.

Pēc paša Formana vārdiem, filmas sižets noskatīts īstā ugunsdzēsēju ballē, kas bijusi tik neizdevusies, līdz ar to – tik kolorīta, ka filmas veidotāji atmetuši visas iepriekšējās idejas un ķērušies pie jauna scenārija. Ugunsdzēsēju balle ironiski ataino Padomju Savienības ārišķīgo absurdu, kurā svarīgāks par godīgumu ir labais iespaids sabiedrībā, kas saglabājams jebkādiem līdzekļiem. Padomju cenzūra filmu aizliedza “uz mūžīgiem laikiem”. “Paldies Dievam”, saka Formans, “ka “mūžība” komunistu valodā nozīmē vien divdesmit gadus”.