Kaut gan kinoforums Arsenāls jau iegājis finiša taisnē, vēl ir trīs dienas, lai no iecerētā paspētu redzēt vēl iespējamo. Turklāt dažas filmas tiek demonstrētas tikai šajā nedēļas nogalē un tikai vienā seansā.
Baltijas skates laikā var noskatīties dokumentālo filmu Igauņu stāsti. Pasaules čempions (Eesti lood. Maailmameister) – iedvesmojošu stāstu par 83 gadus veco Herbertu Sepu. Skolā viņš gājis Igaunijas pirmās republikas laikā, uz Sibīriju aizvests vēl kā jauns zēns, un tā arī pārtrūkuši jebkādi sakari ar laikabiedriem dzimtenē. Herberts māk stāvēt uz galvas, met ritenīšus un ir labākais kārtslēcējs savā vecuma grupā. Viņš arī ieguvis Eiropas čempionāta sudraba medaļu, protams, savā vecuma grupā. Bet nu Somija gatavojas rīkot pasaules čempionātu senioriem, un Herberts sapņo par čempiona titulu un pasaules rekorda sasniegšanu. Filma piedalījusies starptautiskos kinofestivālos Sanktpēterburgā, Vašingtonā un Meksikā, kur saņēmusi īpašu žūrijas atzinību. Igauņu stāsti. Pasaules čempions vienīgais seanss šodien pulksten 19.00 kinoteātra Rīga Mazajā zālē.
Savukārt kanādiešu režisora Havjera Dolana pēc paša sarakstītā scenārija veidotā filma Iedomātās mīlestības (Les Amours Imaginaires) ar pašu Havjeru Dolanu galvenajā lomā ir daudzu festivālu hits šogad – Iedomātās mīlestības pirmizrāde notika Kannu starptautiskajā kinofestivālā, programmā Un Certain Regard, tā izrādīta teju vai visos prestižajos festivālos, bet atšķirībā no Dolana debijas filmas Es nogalināju savu māti, kas nosmēla iespējamo nomināciju un balvu krējumu festivālos, šai panākumi ir daudz pieticīgāki. Tomēr par kanādiešu jauno kino brīnumbērnu pasludinātā Dolana filma par īslaicīgām un nenopietnām dēkām, par seksuālām iekārēm un dīvainām attiecībām un draudzību pieder kategorijai – vērts redzēt. Iedomātās mīlestības 25. septembrī pulksten 14.00 un 26. septembrī pulksten 20.30.
Katrai ģimenei ir savi noslēpumi un skeleti skapī – par šo vispārzināmo, mūžseno un vienmēr patieso atziņu ir arī režisora Kijoši Kurosavas veidotā drāma Tokijas sonāte (Tokyo Sonata), kas pirms diviem gadiem plūca laurus ne tikai festivālā Kannās. Filma par mūsdienu japāņu ģimeni, bet ne tikai... Kādu dienu Ruheji Sasaki bez liekām ceremonijām tiek pēkšņi izmests no darba, sašūpojas viņa vienmuļā, bet stabilā un laimīgā ģimenes dzīve. Vīrietis nevēlas atzīties, ka zaudējis darbu, tādēļ maizes pelnītājs sāk izlikties, ka joprojām dodas uz darbu, – katru rītu viņš apģērbj uzvalku, paķer portfeli un dodas meklēt darbu un bezmaksas ēdienu bezpajumtniekiem. Kā izteicies filmas režisors, – "viņu ļoti interesē, kāda patiesībā ir 21. gadsimta paaudze. Kāpēc viss ir tik ļoti samudžinājies? Kāpēc tik ļoti atšķiras redzējumi par nākotni šodien un to, kādi tie bija 20. gadsimtā?" Nu jā, filma par vērtībām, ne tikai ģimenes. Tokijas sonāte vienīgais seanss svētdien pulksten 18.00 kinoteātrī Rīga.
Programmā Asiņainās saules stāsti iekļautā režisora Kijū Jošidas (viņš arī filmas operators) debijas filma Slaisti (Good for Nothing) uzņemta tieši pirms 50 gadiem. Četri studenti, kas pārstāv garlaikoto zelta jaunatni, kā jau daudzi tajā vecumā, meklē dzīves jēgu un piepildījumu, taču izrauties no pārticības radītās apātijas nav vienkārši. Filma pievēršas 60. gadu sākuma tabu tēmām: sociālajai nevienlīdzībai un paaudžu konfliktiem, Otrā pasaules kara izkropļotajai un novecojošu tradīciju gūstā kritušajai japāņu psihei. Slaisti vienīgais seanss svētdien pulksten 19.00 kinoteātrī K. Suns, tāpēc japāņu kino cienītājiem diemžēl ir jāizvēlas – klasiku vai mūsdienas.