VĒRTS REDZĒT: Kā veidojās ģēnijs. Pikaso

ĢĒNIJA PAGĀTNE. Filma Young Picasso (2018) ielūkojas mākslas ģēnija Pablo Pikaso bērnības gados, audzināšanā un skološanā, kas vainagojās ar neparastiem sasniegumiem. 1907. gadā tika radīts mākslas vēsturē nozīmīgais darbs Aviņonas meitenes – šī glezna šokēja mākslas pasauli un kļuva par katalizatoru daudzām pārmaiņām. Pikaso tolaik bija tikai 25 gad © Publicitātes foto: Winfried ROTHERMEL

Šodien kinoteātrī Kino Citadele sākas cikla Izstādes uz kino ekrāna septītā sezona.

Šā gada sākumā paredzētas tikšanās ar piecām ievērojamām 19. un 20. gadsimta mākslas personībām - Vinsentu van Gogu, Klodu Monē, Gustavu Klimtu, Egonu Šīli un Pablo Pikaso. Septītā sezona tiks atklāta ar pērn tapušo filmu Young Picasso (2018). Leģendārais Pablo Pikaso (1881-1973) ir viens no visu laiku dižākajiem māksliniekiem un līdz pat savai nāvei bija ļoti ražīgs. Meistara mūža pēdējam posmam ir veltītas daudzas filmas, kas stāsta par viņa mākslu, mīlas dēkām un plašo draugu loku. Taču - kā tas viss sācies? Kas Pikaso padarījis par Pikaso? Filma ielūkojas Pablo Pikaso bērnības gados, audzināšanā un skološanā, kas vainagojās ar neparastiem sasniegumiem. Analizējot divus galvenos posmus mākslinieka agrīnajā daiļradē - tā saukto zilo un rozā periodu, filma aizved skatītāju uz 1907. gadu, kad tika radīts mākslas vēsturē nozīmīgais darbs Aviņonas meitenes. Šī glezna šokēja mākslas pasauli un kļuva par katalizatoru daudzām pārmaiņām. Pikaso tolaik bija tikai 25 gadi. Ciešā sadarbībā ar trim Pikaso muzejiem Malagā, Barselonā un Parīzē filmas autori skaidro, kā mākslinieks sasniedzis slavas augstumus.

Nākamā filma The Water Lilies by Monet - the Magic of Water and Light (2018) tiks demonstrēta 4. martā un būs veltīta impresionisma ģēnija Kloda Monē (1840-1926) daiļradei, viņa šedevriem un apsēstībām. Filmas autori ļaus ieskatīties slavenajā Živernī dārzā, Orsē, Oranžērijas un Marmotāna muzejos, lai uzzinātu unikālā mākslas darba - Monē gleznas Ūdensrozes - radīšanas vēsturi. Tuvojoties Pirmā pasaules kara beigām, Monē saprata, ka topošā glezna Ūdensrozes kļūs par mantojumu, ko viņš atstās Francijai kā miera, cerības un pretošanās simbolu plosītajā un asiņainajā pasaulē. Filma ir kā stāsts par apsēstību ar gaismu un ūdeni, no kuras gleznotājs nekādi nespēja aizbēgt, un kā tā transformējusies īpašā burvībā. Stāsts par radikālām novitātēm, kas izraisīja revolūciju modernajā mākslā: Kloda Monē nodoms bija pārnest uz audeklu «pirmo un tīro» iespaidu par formām un priekšmetiem, ko uztver acs, kas tos nekad iepriekš nav redzējusi. Savu laiku pārdzīvojušie Monē mākslas darbi ir metuši izaicinājumu telpas un tradīciju izpratnei. Kara izpostītajā zemē franču meistars uz visiem laikiem maina mākslas pasauli.

Savukārt 9. aprīlī tiks demonstrēta filma Klimt & Schiele: Eros and Psyche (2018). Dokumentālā filma vēstī par neparastu un brīnumainu periodu mākslā, literatūrā un mūzikā, kad izplatījās jaunas idejas, Freids atklāja psihes dzinējspēkus, bet sievietes pieprasīja sev neatkarību. Filma - ceļojums pa Gustava Klimta (1862-1918) un Egona Šīles (1890-1918) Vīni, iepazīstoties ar Albertīnas, Belvederes, Mākslas vēstures, Leopolda, Zigmunda Freida un Vīnes muzeju krājumiem.

Noslēdzošā filma Van Gogh & Japan (2018) būs veltīta Vinsentam van Gogam (1853-1890). Lai arī mākslinieks nekad nav bijis Japānā, šī zeme lielā mērā ietekmējusi viņa daiļradi. 19. gadsimta vidū Francija atklāja sev japāņu mākslu, kas atstāja dziļu iespaidu uz daudziem māksliniekiem, tostarp Klodu Monē un Edgaru Degā, bet vairāk par visiem Vinsentu van Gogu. Viņš apmeklēja japāņu mākslas galerijas Parīzē, pētīja un kolekcionēja gravīras, diskutēja ar citiem māksliniekiem un - radīja savu Japānas tēlu. Iepazīšanās ar japāņu mākslu piešķīra van Goga darbībai jaunu un aizraujošu virzienu. Pametis Parīzi, gleznotājs devās uz Dienvidfranciju, kur bija nodomājis rast iespējami lielāko tuvību ar Japānu. Sekoja ražīgi, bet nemiera pilni gadi, van Gogs pakļāva Japānas valdzinājumu savai gribai un kļuva par modernu mākslinieku ar saknēm Āzijā.

Filmās tiek rādīti ne tikai izstādēs un kolekcijās redzamie mākslas darbi - skatītāji aicināti iepazīt arī izstāžu veidošanas radošo un tehnisko procesu, ar mākslinieku, vēsturnieku un dažādu speciālistu palīdzību izprast, ko mākslas darbi spēj vēstīt par saviem autoriem un laika periodu, kurā ir tapuši.

Cikls Izstādes uz kino ekrāna tapis sadarbībā ar Mākslas muzeju Rīgas birža, tā ietvaros tiek sniegtas iespējas uz lielā ekrāna redzēt pasaules mēroga izstādes un mākslas kolekcijas.

Izklaide

Daudzsološā latvju jaunā rokgrupa “Everet” klausītāju vērtējumam nodevusi savu jaunāko singlu “Kāpēc” un tam veltīto videoklipu, kas tapis sadarbībā ar kultūras namu “Atmoda”.

Svarīgākais