VĒRTS APMEKLĒT: Pirmoreiz Baltijas kino dienas

© Ekrānšāviņš no avīzes

Atzīmējot Baltijas ceļa norises 28. gadadienu, šogad tiek aizsākta jauna tradīcija – vienlaikus trīs valstīs tiek rīkotas Baltijas filmu dienas.

Baltijas valstīm tik simboliskajā 23. augustā, kad pirms 28 gadiem Lietuvu, Latviju un Igauniju vienoja vēsturiskais Baltijas ceļš, šogad sākas Baltijas filmu dienas, kuru laikā katras valsts iedzīvotāji divās dienās bezmaksas seansos varēs noskatīties jaunākās un labākās kaimiņvalstu spēlfilmas. Šis pasākums ir trīs valstu kino institūciju - Nacionālā kino centra (Latvija), Lietuvas Kino centra un Igaunijas Filmu institūta - iniciatīva un kopīgi veidots pasākums, stiprinot trīs Baltijas valstu sadarbību kino jomā un vairojot skatītāju zināšanas par kaimiņvalstu filmām.

23. un 24. augustā Rīgā, Tallinā un Viļņā notiek bezmaksas kinoseansi, katrā valstī demonstrējot pa divām spēlfilmām no katras kaimiņvalsts un tiekoties ar filmu autoriem.

«Baltijas valstu filmu dienas ir solis kopīgas kultūras telpas virzienā, lai stiprinātu kvalitatīvu Latvijas, Lietuvas un Igaunijas filmu atpazīstamību. Paradoksāli, bet par norisēm Holivudā nereti esam informēti daudz labāk nekā par norisēm kaimiņu valstu kinematogrāfijā. Joprojām Latvijas filmas izrādīšana Igaunijas vai Lietuvas kinoteātros ir retums, gluži tāpat kā Lietuvas un Igaunijas filmu izrādīšana Latvijas kinoteātros. Kaut pēdējos gados sadarbība kino jomā starp Baltijas valstu kino veidotājiem ir kļuvusi ciešāka, tomēr vēl tāls ceļš ejams, lai latviešu, igauņu un lietuviešu filmas kļūtu populāras un atpazīstamas tuvākajās kaimiņu valstīs,» uzsver Nacionālā kino centra vadītāja Dita Rietuma. Igaunijas Filmu institūta vadītāja Edīte Seppa: «Mūsdienās Baltijas filmas veiksmīgi ceļo pie skatītājiem visā pasaulē, bet mums jāpievērš vairāk uzmanības tieši kaimiņiem. Igaunijas, Latvijas un Lietuvas kinoinstitūciju kopīgā iniciatīva plānota vairāku gadu garumā, lai celtu gaismā līdz šim nezināmos kaimiņu sasniegumus kinomākslā.»

Baltijas filmu dienu iniciatīva tiks turpināta arī nākamgad, kad trīs Baltijas valstis svinēs savu simtgadi. Arī Lietuvā un Igaunijā, tāpat kā Latvijā, top sava simtgades filmu programma, un Baltijas filmu dienas kalpos par jau pārbaudītu platformu labāko darbu izrādīšanai kaimiņvalstīs.

Trešdien, 23. augustā, filmu dienas tiks atklātas ar filmu Senekas diena (2016) - Lietuvas kopražojumu ar Latviju un Igauniju. 1989. gadā Viļņā trīs 18 gadu veci draugi nodibina Senekas brālību, par viņu moto kļūst frāze «dzīvo katru dienu tā, it kā tā būtu pēdējā». Mīlas trijstūris izjauc brālību laikā, kad visa tauta saliedējas un sadodas rokās, izveidojot Baltijas ceļu. Pēc 25 gadiem galvenais varonis, kurš dzīvo šķietami veiksmīgu dzīvi, ir vīlies sevī, viņš aptver, ka pats ir nodevis Senekas brālības ideju. Vakara turpinājumā pulksten 20.30 igauņu veidota filma Mulsuma dienas (2016) - traģikomisks stāsts par jaunu vīrieti, kurš mēģina atrast dzīves jēgu vasaras svelmē deviņdesmito gadu beigu Igaunijā.

Ceturtdien, 24. augustā, pulksten 18 - Igaunijā ļoti populārā filma mazajiem skatītājiem kopā ar vecākiem Zupas pilsētas slepenā brālība (2015). Desmitgadīgā Marī ir pārliecināta, ka vecākiem darbs ir svarīgāks par viņu, taču, par laimi, viņai ir lielisks vectētiņš - profesors, kuram piemīt tāds pats atklājēja gars kā Marī. Kopā ar draugiem Marī bauda piedzīvojumu pilnu vasaru līdz brīdim, kad pilsētu pārņem noslēpumaina slimība - visi pieaugušie sāk uzvesties kā bērni. Baltijas filmu dienu noslēgumā - lietuviešu veidotā filma Emīlija (2017). Filmas darbība noris 1972. gadā Kauņā, kur jaunieši iziet Kauņas ielās, lai pieprasītu Lietuvas neatkarību. Emīlija - topošā aktrise - kopā ar pūli soļo pretī savai sapņu dzīvei. Tomēr dzīve Kauņā nav tāda, kādu viņa izsapņojusi, - Emīlijas dzīvē ienāk meli, nodevība un mīlestība.



Izklaide

Pēc grupas “bet bet” koncerta Liepājas koncertzālē “Lielais Dzintars” prezentēta Guntara Rača pirmā prozas grāmata – autobiogrāfiskais atmiņu stāsts “Trakais”. Pasākumu apmeklēja vairāki grāmatas varoņi, tostarp “Līvu” līderis Ainars Virga, kā arī vēl viens jaunības laika draugs Ivo Fomins.

Svarīgākais