Kopš 17. aprīļa tikai kinoteātrī Splendid Palace skatāma ekskluzīva šā gada Oskara balvai izvirzīto īsfilmu kolekcija nominācijā Spēles īsfilmas. Ekskluzīvas šā vārda vistiešākajā nozīmē, jo izturējušas nežēlīgi sīvu konkurenci un ieguvušas nozīmīgus apbalvojumus.
Skatītājiem tiek piedāvāta māksla un cilvēcīgums apvienojumā ar aizkustinošiem stāstiem piecās īsfilmās – Aja, Bugalū un Grems, Sviesta lampa, Parvane, kā arī ASV Kinoakadēmijas augstāko apbalvojumu ieguvusī īsfilma Telefona zvans. Filma stāsta par kautrīgu dāmu Hezeri (Sallija Hokinsa), kura strādā par dispečeri palīdzības dienestā. Kad viņa saņem zvanu no noslēpumaina vīrieša (Džims Brodbents), viņa pat nenojauš, ka tas mainīs visu viņas dzīvi. Aizkustinoša, pārdomas rosinoša filma. Kā ievadrunā pirms pirmizrādes norādīja Nacionālā Kino centra vadītāja, kinokritiķe Dita Rietuma, filmu veidojis režisors Maiks Kērbijs, kurš nācis no klipu un reklāmas pasaules. Režisors strādājis un joprojām strādā slavenā reklāmfilmu veidošanas studijā, ko 60. gadu beigās nodibināja pasaulslavenie brāļi Ridliji. Patlaban M. Kērbijs gatavojas darbam pie savas pirmās pilnmetrāžas filmas.
Ne mazāk interesantas, savdabīgas un emocijas raisošas šo rindu autores uztverē ir pārējās četras filmas. Šveicē tapusī filma Parvana, kas stāsta par jaunas afgāņu imigrantes ceļojumu uz Cīrihi, kur, nonākot grūtībās, viņa iepazīstas ar kādu panku – Emīliju, saņēmusi studentu Oskaru. «Šis apbalvojums ir Amerikas Kinoakadēmijas iniciatīva. Daudzu pasaules kino skolu studenti iesūta savus darbus, un par tiem balso Amerikas Kinoakadēmijas izveidota žūrija. Lai arī priekšroka tiek dota Amerikas studentu darbiem, uz apbalvojumu var pretendēt arī Eiropā tapusi filma. Ar noteikumu, ka mācību iestādei jābūt Eiropas Kino skolu asociācijas biedrei. Latvijā esošās augstskolas šajā sarakstā nav, tuvākā ir Baltijas Mediju skola Igaunijā. Ja īsfilma ieguvusi studentu Oskaru, tā automātiski nonāk Oskara nomināciju sarakstā,» paskaidroja D. Rietuma.
Kinokritiķe par programmas pērli uzskata filmu Sviesta lampa. Jauns pasaules pilsonis, fotogrāfs, un viņa asistents piedāvā uzņemt bildes ar Tibetas nomadiem, izmantojot atšķirīgus fonus. Pēc filmas noskatīšanās radās jautājums – cik daudz mēs pamanām un novērtējam to, kas mums ir apkārt?
Bugalū un Grems ir ieguvusi Britu Kino un televīzijas mākslas akadēmijas (BAFTA) balvu kā labākā spēles īsfilma. Džeimzijs un Malahijs ir sajūsmā, kad viņu labsirdīgais tēvs uzdāvina divus cālēnus, par kuriem rūpēties. Pasludinājuši sevi par veģetāriešiem un apzinīgi kopjot savus cālēnus, zēni lolo cerības par savu vistu fermu nākotnē, taču sapņi izgaist, kad vecāki paziņo par gaidāmajām izmaiņām ģimenes dzīvē...
Arī Aja saņēmusi virkni balvu dažādos festivālos. Galvenajā lomā lieliskais dāņu aktieris Ulrihs Tomsens. Divi svešinieki nejauši satiekas lidostā. Viņš pārpratuma dēļ uzskata viņu par sev nozīmēto šoferi. Viņa, nejaušā paziņas apburta, pat nesteidzas pierādīt pretējo. Skatītājam atliek vien minēt, kāda būs sievietes izvēle. Stāsts ar negaidītām beigām.
Kopumā īsfilmu programma ilgst nepilnas divas stundas, filmu garumi ir dažādi – no 14 līdz 39 minūtēm.
Cik vienkārši vai sarežģīti īsfilmai ir nonākt līdz Oskara nominācijai? «Process ir samērā komplicēts, tā ir mežonīga konkurences cīņa, jo īsfilmu ir ļoti daudz un ar katru gadu to skaits pieaug,» atzina D. Rietuma. Piemēram, Kannu kinofestivālam šogad tika iesūtīts 4500 īsfilmu, no kurām profesionāļu komanda izraudzījās vien deviņas. «Kādi ir atlases kritēriji? Kuluāros runājot ar Kannu kinofestivāla atlases komisijas locekļiem, dzirdētas dažādas versijas – vispirms skatās filmas, kuru režisori festivālam jau ir pazīstami, tāpat filmas izdala volontieriem. Pirms diviem gadiem pati piedalījos Amerikas studentu Oskaru filmu skatēs Ņujorkā. Bija jānoskatās 200 filmas. Komisijas locekļi noskatījās katras filmas pirmās piecas minūtes un tad balsoja – skatīties tālāk vai nē. Ja filma nebija uzrunājusi, pārsteigusi, aizrāvusi, neviens no atlases komisijas locekļiem to līdz galam nenoskatījās,» savā pieredzē dalījās D. Rietuma. Ja filma uzvar kādā no 70 festivāliem, ko akceptējusi Amerikas Kinoakadēmija (ar sarakstu var iepazīties mājas lapā – aut.), tā automātiski tiek piedāvāta balsojumam Amerikas Kinoakadēmijas biedriem.
Īsfilmu Oskars tiek piešķirts kopš 1935. gada. Patlaban nomināciju sarakstā ir divas kategorijas – Oskars animācijas īsfilmai un Oskars spēles īsfilmai.
Trāpīgi par īsfilmu žanru izteikusies kinokritiķe Daira Āboliņa: «Īsfilmas ir visjauneklīgākais kino gan pēc formas, gan satura! Taču ir maldīgi domāt, ka īsfilmas ir iesācēju kino... Oskara nomināciju un balvu kontekstā īsfilmas ir kino haikas, kino anekdotes, kino dzejoļi... Kompaktā forma diktē citus noteikumus. Kūsā emocijas. Un talantu var atpazīt uzreiz.».