Diez vai saldummīļiem nepieciešams īpašs iemesls, lai sevi lutinātu ar kārumiem, bet 11. jūlijā to var darīt, atzīmējot Starptautisko šokolādes dienu.
Šokolādei veltītas svinības aizsākušās Francijā 1995. gada 11. jūlijā. Lai arī šī tradīcija ir samērā jauna un vēstures avotos vajadzētu būt detalizētai informācijai par to, kāpēc tieši 11. jūlijs izvēlēts par dienu, kad godā celt tik daudziem tīkamo kārumu, tomēr skaidru ziņu par to nav. Ļoti iespējams, ka to var skaidrot ar vasaru, ar silto laiku, jo, kā zināms, tam ir liela loma labas kakao pupiņu ražas iegūšanai. Francūžu realizētā ideja izrādījās tīkama arī citu valstu eiropiešiem un arī amerikāņiem, un jau nākamajā gadā šī diena kļuva par starptautiski atzīmējamu.
Šokolāde, kuras vēsturi apvij dažādi mīti un leģendas, jau izsenis kļuvusi par kārumnieku mīļēdienu, kas tiek dēvēts arī par dievu ēdienu. Tā botāniskais nosaukums ir Theobroma cacao, tulkojumā no grieķu valodas - dievu (theos) un ēdiens (broma).
Pirmās kakao plantācijas tiek datētas ar 6. gadsimtu. Maiju indiāņi, kas apdzīvoja tagadējo Meksikas teritoriju, šo augu uzskatīja par svētu, bet dzērienu, kas gatavots no kakao pupiņām, par dziedniecisku. Pēcāk acteki, kas iekaroja maiju teritorijas, šo tradīciju turpināja. Savukārt uz Eiropu kakao pupiņas atveda Kolumbs, kuru ar šo dzērienu iepazīstināja indiāņi 1502. gadā, un, protams, arī viņš kļuva par šī dzēriena cienītāju. Pirmie, kam piederēja «melnā zelta» (tā savulaik dēvēja izcili dārgās kakao pupiņas) monopols, bija spāņi, kas ilgi turēja noslēpumā dzēriena pagatavošanas recepti. Pateicoties kontrabandistiem, jau 16. gadsimtā kakao pupiņas sāka iepazīt Itālijā, pēc tam arī citviet Eiropā. Ļoti drīz Francijā tika atvērtas speciālas «kakaonīcas», 18. gadsimta vidū to esot bijis jau ap pussimtu, lai gan tolaik un vēl ilgi šis dzēriens bija bagāto prerogatīva. Jau tolaik ar kakao dzērienu notika dažādi eksperimenti, tam tika pievienoti dažādi ārstnieciski augi, ziedlapiņas, arī ēteriskās eļļas, taču tieši angļi bija pirmie, kas 18. gadsimtā izdomāja kakao dzērienam pievienot pienu, un tas radīja apvērsumu konditorejā. Savukārt Beļģijā šokolādi gatavoja aptiekās, līdz pat 19. gadsimta vidum tā tika gatavota tikai dzēriena veidā. Angļi arī atklāja to, ka no kakao pupiņām var iegūt eļļu, un tieši viņiem pasaule var būt pateicību parādā par šokolādes tāfelītes izgudrošanu. Piena šokolādi sāka ražot Šveicē 1875. gadā, un tikai 1930. gadā «pasaulē nāca» pirmā baltā šokolāde.
Starptautiskajā šokolādes dienā daudzas ražotnes rīko atvērto durvju dienas, dodot visai unikālu iespēju redzēt to, kā no kakao pulvera, piena un dažādām piedevām rodas visneparastākās garšas un formas gardumi. Arī pašmāju saldumu ražotājs Laima aicina uz šokolādes svētkiem 11. jūlijā no pulksten 16 līdz 23, bet Laimas šokolādes muzejs jau no pulksten 10 apmeklētājiem piedāvās iespēju doties saldā šokolādes ceļojumā, to sajūtot un piedzīvojot ar visām maņām, un ir arī padomāts arī par daudzveidīgām aktivitātēm visas dienas garumā.
