Kinoteātris Splendid Palace (savulaik tas nesa arī Rīgas vārdu) šogad svin jubileju – 90 gadus, kopš tas vēris durvis. Gandrīz gadsimtu tajā ir rādītas filmas, un arī šobrīd tas aicina baudīt gan pašmāju, gan ārzemju šedevrus no īpašās Dziesmu svētku nedēļas repertuāra.
Daudziem varētu būt interesanti ne tikai baudīt Lieliskajā pilī mākslu, bet arī iepazīties ar tās vēsturi. Tā tiešām ir aizraujoša!
Zvejnieka dēla bums
Pirms tapa šis Elizabetes ielas 61. nams, šeit bija neliela koka būve – vasaras estrāde, kur notika izklaidējoši uzvedumi. Taču – tā kā pasākumus izkonkurēja blakus esošais Vērmanes dārzs un estrāde nespēja piesaistīt pietiekami daudz apmeklētāju, tika nolemts šo būvi nojaukt un tās vietā uzcelt kinoteātri. 1923. gada 26. aprīlī arhitektam Frīdriham Kārlim Skujiņam tika pasūtīts kinoteātra projekts, kuru izdevās īstenot rekordīsā laikā – desmit mēnešos, un jaunā celtne durvis vēra tā paša gada 30. decembrī. Repertuārs bija tiešām lielisks, apkalpošana perfekta, un to vēl izcilāku mēmā kino periodā padarīja lieliskais orķestris Oto Karlī vadībā. Vēl pirms skaņu kino izrādes atsvaidzināja arī tā saucamie divertismenti (viencēliena lugas), dziesmas, burvju mākslinieki, dejotāji. Dažkārt kino seansu papildināja pat varietē priekšnesumi.
Šis bija arī pirmais kinoteātris, kur sāka demonstrēt skaņu filmas (skaņa tolaik nāca no lielām platēm, un tām bija grūti nodrošināt sinhrono tulkojumu). Latvijas skatītāji tādu ekstru pirmo reizi baudīja 1929. gadā – Loida Beikona Dziedošo Nerru. Tomēr par grandiozāko notikumu pirmskara Latvijā un, iespējams, visā Splendid Palace vēsturē kļuva Zvejnieka dēla pirmizrāde 1940. gada 22. janvārī, kam sekoja triumfa pilna šīs filmas izrādīšana vairāku mēnešu garumā. Ar to saistās arī visai kuriozs notikums: uz pirmizrādes vakara seansu bija sanācis daudz vairāk skatītāju, nekā kinoteātris varēja uzņemt. Tika izsaukta policija, bet arī tā nav varējusi pūli savaldīt, un tas galu galā salauzis kino ieejas durvis.
Saglabājis savu veidolu
Gadu gaitā telpas ir vairāk vai mazāk mainījušas savu izskatu, taču kopumā kino nav zaudējis savu veidolu, daudz ko saglabājot no saviem pirmsākumiem. Patlaban ēkā ir apskatāmas vairākas zāles: Velvju, Mazā, Zaļā, Versaļas un Lielā zāle. Velvju zālē savulaik bija ierīkota kafejnīca, kas tika projektēta 1969. gadā, tāpēc ļoti atšķīrās no pārējā ēkas interjera. Nu tā pārtapusi par multifunkcionālu zāli. Bet Mazā zāle ir piemiņa no tajā pašā gadā uzceltā kinoteātra Spartaks, kas 80. gadu vidū pārtapa par stereokino – Latvijā pirmo šāda veida izklaidi, kurā filmas tika skatītas, uzvelkot īpašas brilles, kas radīja telpisku efektu. Līdz ar šo pakalpojumu tika ieviesti jauna pakalpojuma sniedzēji – briļļu dezinficētāji, kuri pēc seansa savāca brilles un tās tīrīja ar spirtu, kam pievienots maisījums, lai nerastos vēlēšanās to izdzert. Ilgi gan stereokino nepastāvēja, jo pārāk trūcīgs izrādījās tā repertuārs. Šī zāle 1998. gadā tika pievienota kinoteātrim Rīga, no agrākajām 17 rindām atstājot 13, kur pēdējās trijās tagad ir divvietīgi dīvāni. Savukārt Lielajā zālē un balkonā, kur sākotnēji bija aptuveni 1000 vietas, to skaits saruka uz pusi. Pirmo kapitālremontu zāle piedzīvoja 1976. gadā, un tā restaurētājus sagaidīja pārsteigums: aiz skulptūrām tika atrasts sveiciens no ēkas būvniekiem – konjaka pudele, no kuras katram kino darbiniekam tika pa malciņam. Vietā tik atstāta degvīna pudele – kā dāvana nākamajiem remonta veicējiem. Arī turpmākajos gados zālē notika dažādi uzlabojumi, bet pirms desmit gadiem tika nomainīta grīda, rekonstruētas ložas un balkons, kā arī krēsli. Rekonstrukcija tika turpināta līdz 2010. gadam, kura laikā kino ieguva arī jaunu ekrānu.
Festivāli un citi pasākumi
Splendid Palace bija vieta, kur notika svarīgāko Latvijas filmu prezentācijas, un šī tradīcija te tiek turpināta arī šobrīd. Kino programmu veido arī kvalitatīvs autorkino, house filmas no Eiropas un citām pasaules pusēm. Repertuāru papildina dažādu kinofestivālu programmas – starptautiskais kinoaktieru festivāls Baltijas pērle, Eiropas filmu festivāls, Nacionālais filmu festivāls Lielais Kristaps, starptautiskais īsfilmu festivāls 2 Annas, starptautiskais bērnu filmu festivāls Berimora kino, īsfilmu skates Future Shorts un citi. Te notiek arī viens no Latvijā populārākajiem kinolektorijiem Tas, ko tu nedrīksti nezināt. Filmu programmu dažādo operu, baletu un koncertu tiešraides un ieraksti no pasaules slavenākajiem operu namiem un festivāliem. Kopš 2009. gada tas ir SIA Rīgas nami pasākumu centrs.
Interesanti fakti:
No 1923. līdz 1940. gadam kino apmeklēja 6 miljoni skatītāju.
Pēdējo desmit gadu laikā kinoteātrī ir izrādītas vairāk nekā 3000 filmas.
2012. gadā to apmeklēja 79 000 skatītāju.
Vietas kinoteātrī sākotnēji nebija numurētas – kurš pirmais ieradās, tam bija iespēja izvēlēties labākās vietas.
1952. gadā kinoteātris iegūst nosaukumu Rīga, bet vēsturisko vārdu atgūst 2011. gadā.
Biļešu cenas padomju laikā bija, sākot no 10 kapeikām, līdz 70 kapeikām vēlākajos gados.
Par 10 kapeikām varēja visu dienu skatīties dokumentālo materiālu kinožurnālus, kas griezās nepārtraukti. Skatītāju zāle atradās pašreizējās kafejnīcas Tinto vīna telpas vietā, kur agrāk bija biļešu kases.
Par 1996. gada kases grāvēju kļuva filma 101 dalmācietis – visi seansi bija pārdoti, un rinda pēc biļetēm stiepās līdz pat Brīvības ielai.
2007. gadā tādu popularitāti izpelnījās filma Rīgas sargi. Pēc skatītāju pieprasījuma filmai tika norīkots papildu nakts seanss pulksten 24.
Repertuārs 30. 06.–7. 07.
Pulksten 15 Lielajā zālē ik dienu skatāma kāda no latviešu filmām:
Jāņa Norda Mammu, es tevi mīlu
Aigara Graubas Sapņu komanda
Ivara Selecka Kapitālisms Šķērsielā
Pulksten 18.30
Renuārs, Lielais Getsbijs, Populārā jaunkundze, Mēnesslēkta karaļvalsts, Māja, Esmu uzbudināts, Pusnakts Parīze, Melanholija
Biļešu cena: 3 lati.
Uzrādot Dziesmu svētku dalībnieka identifikācijas karti: 1,50 lati.
Ekskursija ik dienu – atnākot stundu pirms pirmā seansa sākuma, ieejas maksa: 2 lati.
Tās laikā tiek rādīta SIA Rīgas nami un Vides filmu piedāvātā, 30 minūšu garā filma Rīgas stāsts, kas kalpo kā uzziņas materiāls un mudina Rīgu iepazīt tuvplānā.