Grupa „Otra puse” maijā nosvinēja (ja precīzāk – atzīmēja) divdesmit gadu pastāvēšanas jubileju un pie viena laida klajā savu jaunāko albumu. Pēc skaita tas ir trešais – viens tika izdots kaut kad darbības sākumposmā (jāatgādina, ka „Otra puse” bija uz desmit gadiem pieklususi, bet tad atkal atjaunoja darbību), savukārt otrs bija 2009. gadā izdotais „Nakts vai rīts” ar veselu lēveni hitiem.
Jaunajā ripulī ir apkopots viss tas, ko Normunds Pauniņš ar Ivaru Makstnieku ir sastrādājuši pēdējos trīs gados, tāpēc nav jābrīnās, ka te ir virkne jau sen dzirdētu dziesmu, piemēram, „Neaizej”, „Dejo ar lietu” un „Uguns ledus”, arī „Muzikālās bankas” aptaujā uzvaru devušais duets ar Aiju Andrejevu dziesmu „Ave Pali” un vēl dažas. Par jaunāko singlu izvirzīts duets ar „okartisti” Antru Stafecku tituldziesmā „Uzzīmē mani” – nešķiet, ka tā būtu īpaši veiksmīga, taču gan tandēms Pauniņš & Makstnieks zina labāk, arī „Ave Pali” nešķita nekas īpašs...
Par to, ka albums tapis kā trīs gadu labāko darbu kompilācija, gan pats Normunds nepārdzīvo: „Albuma izdošana kā tāda un pakļaušanās kaut kādiem standartiem nebija mūsu pašmērķis. Tāpēc īpaši neskaitām (un neiesakām citiem), cik tajā ir jau dzirdētu un cik jaunu dziesmu. Tā kā visu laiku tapa kaut kādas jaunas melodijas un gabali, tad negribējās turēt sveci zem pūra - ne jau sev tās dziesmas rakstām. Tāpēc to, kas līdz šim nebija izdots kā singls, un jauno - salikām CD. Lai cilvēki var klausīties braucot mašīnā, ballītēs un kur vien tiem labpatīk.”
PAR. Normunda Pauniņa patīkamais balss tembrs + liriskās un viegli uztveramās melodijas = radiostacijām draudzīgs formāts ar dziesmām, par kurām var fanot un priecāties, bet var arī vienkārši klausīties fonā. Netraucējoši un neuzbāzīgi.
PRET. Lielākais „Otras puses” mīnuss ir teksti – nevis to jēga, bet ieklāšanas dziesmās shēma. Arī iepriekšējā albumā šo rindu autors kādā dziesmā vienu frāzi atkārtojamies piefiksēja teju padsmit reizes un šeit ir līdzīgi. Piemēram, 3 minūtes un 40 sekundes garajā dziesmā „Balss” piedziedājuma četrrinde atkārtojas četras reizes, turklāt pašās dziesmas beigās trīsreiz pēc kārtas. Precīzi tāpat arī dziesmā „Kā nav tā nav” (tikai dziesmas ilgums ir 3 minūtes un 50 sekundes, bet piedziedājums ir nevis četras, bet septiņas rindas) un būtībā arī pārējās. Tik kaitinoši, ka gribētos pat teikt – „besī ārā!”.