Dziesmu un deju svētki ir viens no spilgtākajiem piemēriem, kur atspoguļojas gan valsts sakārtotība, gan ekonomiskā situācija - pēdējos gados esot ļoti sarucis svētku dalībnieku skaits. Tā pirmdien intervijā Latvijas Radio sacīja svētku Mākslinieciskās padomes vadītājs Māris Sirmais.
''Ja Latvijā kardināli nemainīsies situācija izglītības jomā, attīstot kordziedāšanu katrā skolā, un ja valsts finansējums tiks piešķirts tik kampaņveidīgi un neplānoti kā līdz šim, mēs ļoti strauji aiziesim no Dziesmu un deju svētku tradīcijas,"norāda Māris Sirmais.
Diriģents arī atzīmēja, ka situācija atspoguļo, gan iedzīvotāju aizbraukšanu,gan arī ekonomisko situāciju valstī.
"Ja agrāk, pirms 20 gadiem, koris skaitījās, ja tajā dzied vismaz 60 cilvēki. Lielajos koros bija pat vairāk par simts cilvēku. Tagad ir normāli, ja korī dzied 30 cilvēki," skaidro Sirmais.
Taujāts par svētku māksliniecisko kvalitāti, Sirmais pauda viedokli, ka tā ir atkarīga no katra kora vadītāja. Arī no tā, cik šis darbs ir novērtēts, cik motivēti ir cilvēki. „Ja vadītājs ir talantīgs cilvēks, ja viņš gatavs daudz no sevis upurēt un patiešām to darīt ar sirds degsmi, to jūt arī cilvēki un pie viņa nāk,” skaidro diriģents.
Komentējot ažiotāžu ap Dziesmu svētku biļetēm un lielo ielūgumu skaitu valsts amatpersonām, Sirmais uzsvēra, ka, viņaprāt, tik daudz ielūgumu nav jāizdala. „Šis jautājums tika izskatīts Mākslinieciskajā padomē. Domāju, ka tās varētu būt pašas augstākās [amatpersonas]: bijušie prezidenti, pašreizējais prezidents, varbūt Ministru prezidents. Bet ļoti šaubos, ka būtu jāapkalpo visa Saeima. Viņi ir tāda pati tauta – viņi nāk un pērk biļetes. Šaubos, ka viņiem vajadzētu tos ielūgumus. Jautājums arī par ārzemju delegācijām – ļoti strīdīgs jautājums, jo daudziem patiešām Latvijas fenomens saistās ar šo unikālo tradīciju. Tas vien liecina par to, cik ārkārtīgi svarīgi ir šie Dziesmu svētki," norādīja Sirmais.
"Domāju, tas būtu ļoti korekti, ja šie cilvēki tāpat kā ikviens cits iegādātos biļetes uz šiem koncertiem,” uzsvēra diriģents.