Kamēr „mikrofonieši”, „okartieši” un tamlīdzīgi komercmūziķi gaida labākus laikus, „underground” skatuves mūziķi laiž klajā vienu ripuli pēc otra, turklāt nevis digitālā, bet reāli taustāmā veidā.
Lūk, atkal kārtējais piemērs – projekts „Apziņas parazīti”, par ko, visticamāk, būs dzirdējis tikai retais vai varbūt tikai un vienīgi pats galvenais „apziņas parazīts”. Sētas projekts? Nebūt nē - pašmāju „spoken word” & „experimental” mūzikas kolektīvs izdevis pēc skaita jau ceturto albumu! Iepriekšējais gan dienasgaismu raudzīja pirms četriem gadiem, taču šoreiz tam nudien nav nekādas nozīmes.
„Albums sanācis līdzīgs popsīgam peļu slazdam - neuzmanīgs vai nepieradināts klausītājs to izmetīs pa logu, cienītājs klausīsies mašīnā, garākās distancēs naktī vai gulēt ejot,” ziņo projekta vadoņi, piebilstot, ka „neuzmanīgam un nepieradinātam klausītājam gan jābūt piesardzīgam, lai uztvertu ironiju pašpasludinātajā „popsīguma peļu slazdā”, mēģinot tur saklausīt popmūzikas vēsmas”, savukārt „pieradināts klausītājs, kas pazīst „parazītu” skanējumu, noteikti uztvers ironiju par teikto”. Albuma saturs esot mazāk griezīgs nekā iepriekšējie, bet joprojām tikpat nekomfortabls ikdienas mānīgajai labsajūtai kā citi projekta albumi.
Kā zināms, paši galvenie „parazīti” ir mūzikas aprindās labi pazīstamais Jānis (neminēsim uzvārdu, ja jau tas nav publiskots pat uz CD vāciņa), kā arī Gints Rutks. Ieraksta tapšanā trīs kompozīcijas radītas sadarbībā ar Ļipeckā bāzētu krievu gotisko indīroka projektu „Your Schizophrenia”, turklāt izmantotas arī rezerves daļas no pašmāju mūziķiem. Skaņdarbu komponenti radīti ilgākā laika posmā, izmantoti arī iepriekšējos albumos neiekļautie materiāli. Rezultātā radīts skaņu, melodiju, vīziju un vārdu kolāžas – katra kompozīcija kā atsevišķs stāsts, kas kopā salikts vienā albumā. Pagaidām vienīgā projekta uzstāšanās paredzēta festivālā „Laba Daba ‘2013”. Vēl jāpiebilst, ka albuma digitālā versija pieejama bezmaksas lejupielādei grupas vietnē apzinasparaziti.bandcamp.com, savukārt taustāmais formāts ierobežotā daudzumā pieejams, rakstot uz p3licanmosh@gmail.com.
PAR. Labi, ka tiek izdota arī šāda veida mūzika – daudzveidība ir tikai un vienīgi apsveicama. Uzslavas vērta ir nopietnā pieeja CD izdošanai – kartiņas utt., tikai žēl, ka diskam nav pievienoti teksti bukleta formā, jo šo darbu vairāk gribētos lasīt kā dzeju ar tai pievienoto mūziku nevis otrādi.
PRET. Lai gan minēts, ka albuma tapšanā piepalīdzējusi virkne pašmāju mūziķu, to klātbūtne jūtama vien pāris kompozīcijās („Ļauj man iet” un „Dominiks II”), bet pārējās galvenais instruments šķiet žvadzošs atslēgu saišķis, čīkstošas durvis vai brakšķošas koka sijas. Ja godīgi, līdz galam to visu gan noklausīties neizdevās, jo acu skats no depresīvajām skaņām jau sāka meklēt striķi, ziepes, nestabilu tabureti un visu pārējo.