Mūzikas ierakstu recenzijas: "Eschatos" - "Hierophanies"

Lai gan „melnmetāla” grupa „Eschatos” ir pavisam jauna, tā paguvusi jau izdot savu debijas albumu, kas janvāra beigās ar iespaidīgu koncertu tika prezentēts klubā „Melnā piektdiena”.

Tiesa, pati grupa ir jauna, bet mūziķi, kas tajā iesaistījušies, jau ir ar vārdu – te redzamas sejas no tādām pazīstamām grupām kā „Ocularis Infernum”, „Grondh”, „Opifex” un „Velna Krusti”. Pati zināmākā neapšaubāmi ir Kristiāna Kārkliņa – vokāliste, kuras balsij līdzīgas Latvijā nav (grupas „Ocularis Infernum” daiļrades pārzinātāji zinās, par ko stāsts).

„Hierophanies” ierakstīts visai neierastā veidā: proti, izvairoties no pārspīlētiem tradicionālās smagās mūzikas skanējuma kritērijiem, mūziķi to ierakstījuši pašu spēkiem, pārveidojot savu mēģinājumu telpu par ierakstu studiju. Īpaši nopelni albuma skaņas izveidē ir Guntim Podvigam, kurš palīdzēja grupai ieraksta laikā, kā arī nodarbojies ar miksēšanas darbiem. Paši „Eschatos” dalībnieki vēlējās īpaši uzsvērt sadarbību ar pianistu Jāni Kaņepu, kurš sakomponējis un ierakstījis klavieru skaņdarbu „Hierophanies”.

PAR. Šķiet, „Eschatos” jau tagad ir labākā latvju „black metal” komanda. To apliecina kaut vai kompozīcija „One That Divides The Time” ar neskaitāmām ritma maiņām pēc norvēģu „Enslaved” labākajiem paraugiem. Kristiānas vokāls – tas, protams, ir atsevišķs stāsts vai iemesls pētījumiem paranormālo parādību (balsu) izzinātājiem.

PRET. Pamaz kompozīciju – par pilnvērtīgām dziesmām saucamas tikai trīs. Lielākais „Eschatos” mīnuss šķiet vēlme brīžiem visu pārlieku sarežģīt, kā tas, piemēram, ir desmit minūšu garajā kompozīcijā „Crusaders Of Sodom” – kāda velna pēc šeit bija nepieciešams tik klasisks un garš ģitārsolo?!