Mūzikas ierakstu recenzijas: "7 Pieauguši vīrieši" - "Tik septiņi cik mēs esam"

Šī ir viena no īpatnējākām brigādēm latvju mūzikā – mūždien bijušas grūtības ne tikai definēt, ko viņi spēlē, bet pat saprast, kuri tiešām pie viņiem spēlē, kuri – piespēlē, bet kuri nemaz nespēlē, bet tikai izliekas.

Pieņemsim, ka „7 Pieauguši vīrieši” spēlē rokmūziku (šķiet, pareizāks apzīmējums gan būtu parodijroks) un vēl pieņemsim, ka grupas līderi ir „SoundArcade” ģitārbrāļi Ābeles (jo viņus vienīgos var nešaubīgi atpazīt fotogrāfijās un arī pēc ģitārstīgu dancināšanas manieres). Lai kā arī būtu vai nebūtu, ir divi fakti, par kuriem varam būt pilnīgi droši: 1/ decembra sākumā klajā nāca „vīriešu” albums; 2/ tas ir izvirzīts Latvijas Mūzikas ierakstu „Gada balvai” roka nominācijā.

„7 Pieauguši vīrieši” izveidoti šā gadsimta sākumā – projekts ir tāds kā labu draugu muzikālais burziņš, kas dažkārt kādā festivālā vai koncertā tiek atrādīts arī plašākai auditorijai. Albumā iekļautas 15 dziesmas, kuras tapušas praktiski visā grupas pastāvēšanas laikā. „Būtībā albumā nav neviena vāja „gabsīša”,” apgalvo paši „vīrieši”, kuri kā jaunāko singlu klausītājiem likuši galdā dziesmu „Vai tu mani”, kas tapis sadarbībā ar Olgu Rajecku uz viņas hita „Kad man vairs nebūs 16” bāzes. „Albums ierakstīts Parīzē „Espoir Meurt en Dernier” studijā Žerāra Lomāna vadībā, kā arī Normandijas lauku muižas studijā „Bouche” Gatšona Zaķī vadībā,” ziņo grupas menedžments. Noticējāt? Es nē: pēc visa spriežot, pie albuma producēšanas pults stāvējuši Ģirts Laumanis jeb Lomiks un Gatis Zaķis. Cerams, ka nav nopietni jāuztver arī ziņa, ka „7 Pieaugušo vīriešu” koncertsērija decembrī bijusi, kā paši to pieteikuši, „izjukšanas tūre” – šāda grupa ar savu „reiganiski” veselīgo humora izjūtu uz latvju skatuves ir vitāla nepieciešama!

PAR. „7 Pieaugušie vīrieši” ir eleganti parodējuši daudzus izpildītājus, apdarinot to tekstus vai/un paņemot motīvus no to slavenākajiem hitiem. Tā, piemēram, „Tukāvīrs tukāvīrs” acīmredzami ir „Līvu” un „Tumsas” krustojums (teksts - „simts gadus Ēģiptē lietus līst”), „I Love You” ir Dona „Lights Out” spoža kaverversija, „Saulainais palaidnis” (ielīksmo jau dziesmas nosaukums vien!) ir Laura Reinika „Es skrienu” apdare (teksts – „spīdi, spīdi saule vēl/ mana saule vēl/ spīdi, spīdi vēl/ tavā caurumā”), tāpat vīri kārtīgi izbraukājušies arī pa „Čikāgas piecīšu” dārziņu utt. Viņu teksti ir krāšņi, ko vērtas ir kaut vai „Vai tu mani” paustās atziņas, kas tiek skandētas, pirmo teksta daļu dziedot Olgai, bet otro – „vīriešiem”: „Vai tu mani mīlēsi, kad man būs pāri 50? Es tevi mīlēšu, ja tu nesāksi dzert! Bet vai tu mani mīlēsi, kad man būs pāri 60? Es tevi mīlēšu, ja tu vēl turēsies kājās!” Ļoti grūti izstāstīt par šo albumu, to labāk noklausīties pašiem.

PRET. Nopietnību no viņiem negaidiet! Un viņu teiktais, ka „albumā nav neviena vāja „gabsīša””, tomēr īsti neatbilst patiesībai.