"The Velvet Supernova" gatavo Slešam pārsteigumu

Tepat netālu - Kauņā 14. februārī uzstāsies kādreizējais grupas „Guns N' Roses” ģitārists Slešs. Pirms viņa kāpt uz skatuves gods uzticēts dažām jaunajām komandām, tostarp arī mūsu „The Velvet Supernova”.

Sleša menedžments paveicis nudien slavējamo darbu: tā vietā, lai koncerta iesildītājus šlepētu līdzi no Amerikas vai arī piedāvātu iespēju uzstāties kādai no Eiropas otrās līgas blicēm, tika izsludināts konkurss vietējiem par iespēju uzstāties pirms Sleša. Interese bija milzīga – Latvijā pieteicās 36 (!) grupas, tostarp arī no pašiem augstākajiem plauktiem (ne nu gluži „Prāta vētra”, bet tuvu tam...). No tām tika atlasītas trīs: „Relicseed”, „The Velvet Supernova” un „Rebel Riot”, kuru demoieraksti tika nosūtīti Sleša menedžmentam. Tā pārstāvji par atbilstošākajiem atzina jaunos „velvetus”, kuriem tad arī būs tā laime uzstāties Kauņā.

„The Velvet Supernova” ir 2011. gadā dibināta alternatīvā roka grupa, tās dalībnieku vidējais vecums ir 22 – 23 gadi. Taču par galīgiem jaunuļiem šos mūziķus nenosauksi: vokālists Jēcis (Jēkabs) Zemzaris ir „Sanctimony”bundzinieks, pirms tam spēlējis arī „Wild” un „Blackout”; ģitārists Mārtiņš Rudzītis sabijis „Relicseed” sastāvā; ģitārists Jānis Līde spēlējis „Wild”(starp citu, tieši tur 2006.2007. gadā viņš sapazinās ar Jēci); basģitārists Kaspars Pētersons ir bijušais „Rebel Riot” mūziķis, savukārt bundzinieks Kaspars Pļavnieks (viņš „velvetos”nomainījis Pēteri Zīli) ir spēlējis un spēlē... visur. „The Velvet Supernova” mūzikas stils raksturojams kā 90. gadu alternatīvā roka un modernās elektroniskās mūzikas mikslis, kura bāz tomēr ir klasisks roks. Grupa jau uzstājusies daudzos koncertos gan Latvijā, gan kaimiņvalstīs, ierakstījusi četrus singlus un sagatavojusi videoklipu, bet šogad paredzēts ierakstīt un izdot debijas albumu.

Uzstāties pirms paša Sleša – tā nav joka lieta. „Asinīs cirkulē dažādas sajūtas. Ir pamatīgs uztraukums, bet tāds labdabīgs. Tajā [atlases rezultātu paziņošanas] dienā ļoti gaidījām jaunumus un reizē arī ļoti baidījāmies, jo zinājām, ja gadījumā mūs izvēlas, mums priekšā būs milzīga gatavošanās – tikai divas nedēļas laika. Taču nekas – esam gatavi!” atzīst Jēcis. Starp citu, ļoti kolorīts mūziķis: metālskatuvi viņš atstāja vaļā mutēm jau pirms sešiem gadiem, kad tikai 14 gadu vecumā sēdās pie „Sanctimony”bungām (tolaik no grupas aizgāja Kārlis Jakubonis, kas ir Jēkaba mammas brālis) un savu darbu paveica perfekti. „Bungas vienkārši nāca vispirms – tas bija instruments, ko spēlēju jau pašā sākumā, tās es mācījos arī mūzikas skolā kā specialitāti. Lai gan jau spēlēju „Sanctimony”, visu laiku paralēli strinkšķināju arī ģitāru un dungoju dziesmas. Vienā brīdī strinkšķināšana pārvērtās par kaut ko nopietnāku,” skaidro Jēcis.

Plānots, ka latvju grupa Kauņā varēs uzstāties 45 minūtes. Vai jaunajai komandai maz ir tik spēcīga un konkurētspējīga programma? „Uzskatu, ka jā,” nevilcinoties atbild Jēcis. „Mums ir pat ilgāka programma – 45 minūtes ir tikai puse no tā, ko esam sagatavojuši. Programmu veidosim no savām zīmīgākajām kompozīcijām, lai grupu muzikāli un stilistiski vispusīgi atrādītu.” Vai kājas netrīcēs, leģendāro Slešu klātienē skatot un viņam aizkulisēs roku spiežot? „Protams, mums visiem Slešs ir varonis vēl no agras bērnības, kad skatījāmies „Guns N’Roses”koncertus, bet es personīgi visvairāk ceru satikt Mailzu Kenediju – vokālistu, kurš man ir pēdējā laika autoritāte dziedāšanā, no kura es varbūt pat neapzināti esmu ietekmējies. Varētu teikt, ka pie viņa neklātienē esmu mācījies dziedāt,” atzīst Jēcis. Ja kāds to nezina, tad Slešs pēdējā laikā spēlē (un darīs to arī Kauņā) kopā ar grupu „The Conspirators” un Mailzu Kenediju, kura vokāls atgādina Ekselu Rouzu, tikai nav tik riebīgi spiedzīgs.

Protams, viens ir uzstāties pirms Sleša, otrs – kā veiksmīgāk savā labā izmantot šo pēkšņi uz galvas uzkritušo popularitāti. „Par to mēs visvairāk domājam, jo tas arī ir lielākais guvums no šī pasākuma,” atzīst arī Jēcis. „Baltijas reģionā skarbā realitāte ir tāda, ka bez šāda notikuma, bez šādas iespējas grupas dzīvē, tevi vienkārši neuztver nopietni. Kad pats sev esi producents un menedžeris, kā tās ir mūsu gadījumā, tad nav autoritāšu, kas varētu par tevi iestāties. Šī ir lieliska iespēja sevi parādīt un pierādīt. Tas ir kā garants, lai liktu promoteriem Igaunijā un Lietuvā ņemt tevi par pilnu, atbildēt uz e-pastiem, celt telefonu.” To tad arī „velveti”grib – sevi pierādīt, lai pēc tam varētu aktīvāk koncertēt Baltijas valstīs.