Mūzikas ierakstu recenzijas: "Hatebreed - "The Divinity Of Purpose"

Samērā svaigs, janvāra beigās izdots, amerikāņu „metalcore” grupas „Hatebreed” studijas albums – pēc skaita sestais. Iepriekšējais klajā nāca pirms četriem gadiem, tāpēc nav brīnums, ka šīs komandas cienītāji (un arī mūzikas kritiķi) jau paguvuši pēc viņiem noilgoties. „All pit, no shit,” īsi un kodolīgi jauno ripuli bija raksturojis „Hatebreed” līderis, vokālists Džeimijs Džasta.

Jāatgādina, ka grupa izveidota jau tālajā 1994. gadā, un tieši „Hatebreed” (vēl arī „Integrity” un „Converge”) tiek minēti kā vieni no „metalcore” („heavy metal” krustojums ar „hardcore punk”) aizsācējiem. Grupas debijas albums palika relatīvi nepamanīts, bet otrais ar nosaukumu „Perseverance” (2002) iekļuva „Billboard” Top 50, kas šādam mūzikas stilam ir gluži labs sasniegums. 2003. gadā izdotajam „Rise Of Brutality” bija vēl labāki panākumi (30. vieta, pārdotas 300 000 kopijas), un kopš tiem laikiem visi „Hatebreed” diski Amerikā pabijuši Top 50. Hmm, tur neredz vienīgi šo, nupat izdoto...

Lielākais „Hatebreed” spēks gan ir koncerti. Šī spēka summa nemainās, bet saskaitāmie gan – no grupas sākotnējā sastāva ierindā palicis vien jau minētais Džasta, kā arī basģitārists Kriss Bītijs, taču arī pārējie – ģitāristu tandēms Frenks Novineks un Veins Loziņaks, kā arī bundzinieks Mets Bairnss – ir gana profesionāli vīri.

PAR. Kā ap kādu piekto dziesmu („Before The Fight Ends You”) vīri sāk „kurināt”, tā neapstājas līdz pašām albuma beigām, tāpēc droši var ieteikt klausīties visu albumu. Ja tomēr kādu dziesmu izcelt īpaši, tad tā varētu būt „The Divinity Of Purpose”. Nē, tomēr „Bitter Truth”. Nē, „Boundless (Time To Murder It)” ir vēl labāka. Vai tomēr „Idolized And Vilified”... Ai, tieciet paši skaidrībā. Šis ir kārtīgs iekšu drebinātājs.

PRET. „Hatebreed” kaut kā lēni ieskrienas – albuma pirmās dziesmas ir diezgan kuslas. Subjektīvi krīt uz nerviem Džastas pārspīlēti saforsētais vokāls, bet tādi jau tie „metālkoristi” ir.