Mūzikas ierakstu recenzijas: King Charles - "Loveblood"
Britu alternatīvais „indie” un folkpopa mūziķis King Charles uz mūžu mūžiem ieies latvju mūzikas vēsturē, jo viņš bija pēdējais, kurš te uzstājās 2012. gadā (Vecgada vakarā, koncertzālē „Palladium”), un pirmais, kurš no rietumniekiem te muzicēja 2013. gadā (Jaunā gada pirmajās stundās kafejnīcas „Piens” ceturtajos „Piena svētkos”).
Ar Karaļa Čārlza (īstajā vārdā Čārlzs Kosta) debijas albumu „Loveblood” pie mums gan notika kaut kas dīvains – pirms koncerta, tātad pašās „karstākajās” dienās to mūzikas veikalu plauktos nevarēja sameklēt pat ar uguni, bet nu ripulis ir nopērkams. Un legāli noklausāms.
King Charles ir lielās skatuves nav nemaz tik ilgi – kādus piecus gadiņus. Par viņu pirmās ziņas Rietumu medijos atrodamas 2007. gadā, kad puisis devās plašākās koncertturnejās kopā ar Lauru Mārlingu, „Noah And the Whale” un šobrīd aizvien lielāku popularitāti gūstošajiem „Mumford And Sons”. Starp citu, ar pēdējie kopā ierakstīts liriskais singls „The Brightest Lights”, kurš arī iekļauts King Charles albumā. Savukārt latviešu medijos King Charles plašāku ievērību izpelnījās ar savu uzstāšanos festivālā „Positivus ‘2011”, kad pārsteidza ar pārgalvīgu ģitārspēli, uzrāpjoties skatuves konstrukcijās, bet 2012. gadā turpat Salacgrīvā viņš stiprināja festivāla favorīta pozīciju gan ar izcilu muzikālu priekšnesumu, gan arī skaidrā latviešu valodā paziņojot: «Es esmu karalis!»
PAR. King Charles piedāvā ļoti daudzkrāsainu skaņu materiālu, un tas nevar nesimpatizēt. Piemēram, kā salīdzināsi jautro un pa skuju taku jau aizgājušās „Diskonakts” pasākumā iederīgo „Bam Bam” ar stilistiski grūti definējamo „Polar Bear” vai „Ivory Road”, ko varētu riskēt dēvēt par „indie”-kantrī-regeju? Nekā!
PRET. Noklausoties „Loveblood”, šo rindu autoram neradās ne mazākie sirdsapziņas pārmetumi, ka Vecgada vakars tika ziedots citām nodarbēm, nevis King Charles koncerta apmeklēšanai.