Nedēļas mūzikas apskats: Jānim Bērziņam - 5!
Raimondam Paulam – 75 (vai 77). Skan? Skan. Imantam Kalniņam – 70. Skan? Jā. Zigmaram Liepiņam – 60. Kā ir? Cienījami. Igo – 50. Atkal ne vainas. Bet Andrim Ērglim – 30? Atvainojiet...
Šādas pārdomās radās lasot medijos neskaitāmas ziņas par to, ka „noripojušajam akmenim” Andrim Ērglim būs jubilejas koncertturneja ar nosaukumu „Andrim Ērglim 30”. Koncerti notiks 19. janvārī Liepājas Olimpiskā centra Lielajā arēnā, 8. februārī Valmieras Kultūras centrā, 9. februārī un 15. februārī Jelgavas Kultūras namā. Nav nekāda dižā tūre, taču nav arī nekāda dižā jubileja, lai to atzīmētu. Nav brīnums, ka daži latvju mūzikā krietni lielākus panākumus guvuši mūziķi un grupas jau sen atklāti irgo par šo svinēšanas māniju.
Labi, Andris Ērglis ir puisis ar „krampi” un savdabīgu humora izjūtu – varbūt viņš šo „jubilejas koncertturneju” pieteicis kā joku, tikai neviens nav attapis smieties. Taču ir arī kāds smagāks gadījums. Lūk, kādu ziņu nesen nācās lasīt, to labāk citēt: „Savu iesoļošanu trešajā gadu desmitā talantīgais dziedātājs [Dzintars Čīča] 27. janvārī bija izdomājis Rīgas Latviešu biedrības nama Zelta zālē nosvinēt ar soloprogrammu „Man beidzot 20” (...) Taču nu izrādījies, ka fanu atsaucība ir nesamērojama ar Rīgas Latviešu biedrības nama Zelta zāles ietilpību, tamdēļ nolemts, ka Čīča tajā pašā dienā rīkos papildkoncertu”.
Jēziņ... Kāpēc tik pieticīgi? Kāpēc preses paziņojumā Čīča pieteikts tikai kā „talantīgais”, nevis „tautā mīlētais un dievinātais populārais skatuves mākslinieks”? Un kāpēc tik kautrīgs koncerta pieteikums? „Man beidzot 20”... Te taču varēja bliezt ar smago artilēriju, piemēram, „Jau 15 gadi uz lielās skatuves”, „Lielā māksla 20 gadu garumā” vai „Dzintars Čīča: zelta 20” un tamlīdzīgi. Lai tauta zina, ka „talantīgais” un dievinātais skatuves mākslinieks pēc kāda gada beidzot sasniegs vecumu, no kura Amerikā jau pārdod alkoholu. Jā, nākamgad to arī noteikti vajadzētu atzīmēt ar kādu lielkoncertu vai superturneju – tik nozīmīgs notikums taču!
Ak, jā, kas tad ir virsrakstā minētais Jānis Bērziņš, kuram apritējuši pieci gadi vai pieci gadi uz skatuves? Nav ne jausmas. Taču vai nu visā plašajā latvju zemē neatradīsies kāds Jānis Bērziņš, kurš būs novinnējis vietējā pagasta konkursu „Cālis”, „Ko tu proti?”, „Dziesma manai paaudzei” vai vismaz karaokes konkursu pamatskolā. Apsviedīgs menedžeris taču arī šim censonim varētu sarīkot kādu jubilejas koncertturneju, lai tauta zina savus varoņus!