Mūzikas ierakstu recenzijas: Alis P - "Attiecību putra"

Zviedrijā dzimušais un augušais latvietis Gundars Rullis jeb Alis P pēdējā laikā aktivizējies – 2009. gadā jau nāca klajā viņa albums “Uz priekšu” ar divpadsmit jaunām oriģināldziesmām (iepriekšējais Gundara ripulis bija datējams ar 1989. gadu!), bet šobrīd digitālajā vidē pieejams jauns Alis P albums.

„Dienu pēc Latvijas Mūzikas ierakstu „Gada balvas ‘2009” AlisP lauza savu divpadsmit stundu garo solījumu, ka beigs spēlēt, jo uzrakstīja jaunu dziesmu...” tā mūziķis. Ja iepriekšējā albumā Alis P pats iespēlēja praktiski visus instrumentus (tikai bungas ieklapēja kāds viņa draugs), tad šoreiz nolīdzis spēcīgus palīgus: kādreizējo „Driving South” un „Mona de Bo” ģitāristu Edgaru Rubeni, kurš šoreiz gan pielikts pie basģitāras, kā arī grupas „All Day Long” bundzinieku Edgaru Āboliņu.

Pats Alis P minējis, ka „albuma skanējums ir konkrēts un enerģisks ”trio” roks”. Grūti pateikt, ko viņš ar to domājis – drīzāk tas ir blūzroks vai pat „heavy blues” ar kārtīgu 60 – 70. gadu roka piesitienu. Viņu nesajauksi ne ar vienu citu: teksti ir latviski, bet ar Gundara rietumniecisko akcentu, kas mūsu ausij skan varbūt pat nedaudz smieklīgi. „Alis P mūzikā svarīgs vienmēr bijis ceļš un tā mērotājs. Cilvēku plūsmā un cilvēkos viņš saskata vislielāko blūzu, viņu vēlmē dzīvē ko atrast, ko sasniegt un, protams, arī vilties. Dziesmas, lai arī sentimentālas, izstaro pozitīvismu un klasiskā blūzroka emocijas, bet dzīvajā izpildījumā ir neatkārtojamas,” šo albumu piesaka mūziķa pārstāvji. Starp citu, iespējams drīz būs iespēja dzirdēt šo projektu „dzīvajā”: pasaules apceļotājs Gundars Rullis domā, ka februāra beigās un marta sākumā varētu te paviesoties ar dažiem koncertiem.

PAR. Īsts, kārtīgs un nesamākslots rokenrols! Edgars Rubenis pilnīgi noteikti ir viens no labākajiem latvju ģitāristiem, bet izrādās, ka viņš ir arī ne mazāk labs basists – lielā mērā tieši pateicoties viņam skanējums ir tik nepieradināts. Protams, arī pats autors ir pacenties: īsta roka piekritējiem noteikti vajadzētu noklausīties kaut vai dziesmas „Ceļotājs” un „Jauns gads”, bet „prižemalkinu” (lēno gabalu) „Attiecību putra” varētu izmantot kādās „metālistu” kāzās.

PRET. Šķiet, brīžiem Gundara akcentu un balsi mēģināts mākslīgi padarīt vēl nazālāku, bet tas nu galīgi nav nepieciešams. Protams, ne visi gabali ir izdevušies, bet tas nu tā... Žēl, ka albums nav CD formātā: disks tomēr ir disks, bet internets – gastronoms.