Mūzikas ierakstu recenzijas: "Deftones" - "Koi No Yokan"

Viena no spēcīgākajām amerikāņu „alternative metal” komandām „Deftones” laidusi klajā savu septīto studijas ripuli, kas seko pirms pāris gadiem klajā nākušajam „Diamond Eyes” – klausītāju un kritikas augstu novērtētam (un labi pirktam) darbam.

Ar „Koi No Yokan” (tas esot kāds japāņu sakāmvārds) ir līdzīgi, piemēram, prestižais „Kerrang!” albumam iešķiebis piecas zvaigznes no piecām, bet „NME” – astoņus punktus no desmit. Tiesa, kaliforniešu jaunais garadarbs topos gan nav diez ko augstu (Amerikā tikai 11. vietā), kas pārsteidz – albumam nav ne vainas, tas nav ne labāks, ne sliktāks par iepriekšējiem.

Pie „Koi No Yokan” producenta pults darbojies slavenais Niks Raskulinecs („Foo Fighter”, „Danzig”, „Velvet Revolver”, „Stone Sour”, „Evanescence” u.c.), kas jau vien garantē skanējuma kvalitāti. „Deftones” vokālists Čino Moreno uzsver jaunā albuma dinamiskumu:"Tas nav ļoti ātrs vai lēns ieraksts, tas ir ļoti dinamisks. Mēs esam smaga grupa, bet nespēlējam agresīvu mūziku, kas sit tev tieši sejā. Atsevišķās dziesmās ir agresija, bet ir arī daudz mierīgu un plūstošu elementu, kas rada kopējo skanējumu. Es uzskatu, ka jaunajā ierakstā mēs esam sasnieguši virsotni dinamikā tieši ar šiem diviem elementiem - ar neizsakāmu skaistumu un agresiju."

PAR. Smagi līdz skaistumam: „Deftones” zāģē tā, ka vēderā kaut kas sāk rūkt. Par singlu izvirzīta kompozīcija „Leathers”, taču daudz efektīgāka ir „Poltergeist”. Lietaskoks ir arī nākamais singls „Tempest”, taču ko mēs te par singliem, pie mums to tirgus nekad nav bijis un nekad nebūs...

PRET. Lielākais mīnuss ir tas, ka teju visas dziesmas šķiet dzirdētas jau iepriekš – pašu „Deftones” albumos. Piemēram, noklausieties „Romantic Dreams” vai „Goon Squad” tās beigu daļā – vai tās neko jums neatgādina? Subjektīvi krīt uz nerviem Čino Moreno depresīvas vokāls, bet tas ir gaumes jautājums.

* Materiāls tapis sadarbībā ar mūzikas veikalu „Randoms”.