Pētījums: Pilnmēness neizraisa neprātu

Kanādas pētnieki noskaidrojuši, ka pilnmēness nenoved cilvēkus līdz ārprātam, vēsta laikraksts “Daily Telegraph”.

Glābšanas dienesti, mediķi un likumsargi nereti pēkšņu noziedzības, ievainoto un dažādu dīvainību pieaugumu skaidro ar mēness fāzēm, taču Kanādas psihologu grupa izpētījusi šo mītu, pierādot, ka mēness fāzes nekādi neietekmē cilvēku prātus.

Kanādiešu psihologi trīs gadus ilgā pētījumā novēroja un analizēja 770 slimnīcu pacientus, kas cieš no psiholoģiskām problēmām.

Pētījumā iesaistītajiem pacientiem bija dažādas psiholoģiskas problēmas, sākot no panikas lēkmēm līdz pašnāvnieciskām tieksmēm.

Pētījumā nav atrasti nekādi pierādījumi, ka psiholoģiskas problēmas saasinās pilnmēness laikā.

“Par vienu lietu mēs esam pārliecināti - mēs vērojām, ka pilnmēness vai augošs mēness nekādā veidā neietekmē psiholoģiskas problēmas. Pētījumā noskaidrots, ka nav nekādas saistības starp psiholoģisku problēmu biežumu un četrām mēness fāzēm,” norādīja Kanādas Lavala universitātes psiholoģijas profesore Ženevjēva Belvila.

Slimības paasinājumi skaidrojami ar pacientu garīgo veselību, un tiem nav raksturīgi atkārtoties noteiktās mēness fāzēs. Vienīgā sakritība konstatēta saistībā ar trauksmes lēkmēm, kas mēness cikla pēdējā fāzē notiek par 32% retāk.

Mīts, ka pilnmēness izraisa cilvēkos neparastu uzvedību, ir plaši izplatīts jau gadsimtiem.

Aptuveni 80% slimnīcu medmāsu un 63% ārstu ir pārliecināti, ka pilnmēness laikā viņi sniedz palīdzību daudz vairāk pacientiem ar garīgām problēmām nekā citās dienās.

Daudzviet arī policija pilnmēness laikā palielina patruļu skaitu, uzskatot, ka šajā mēness fāzē notiek vairāk noziegumu.