Mūzikas ierakstu recenzijas: "ZZ Top" - "La Futura"

Kaut kas neticams: izrādās, ka šie trīs bārdaiņi – Billijs Gibonss (ģitāra, vokāls) un Dastijs Hils (bass, vokāls) ar savām par firmas zīmi jau sen kļuvušajām bārdām un Frenks Bērds (bungas) ar bārdu nevis zem zoda, bet uzvārdā – spēlē jau kopš 1969. gada!

Pa šo laiku daudz vērtīga ir sadarīts, un „ZZ Top”gadījumā tie ir 15 studijas albumi, astoņas izlases un neskaitāmi singli. Iepriekšējais grupas studijas ripulis gan izdots pirms tāliem deviņiem gadiem, tomēr beidzot „ZZ Top”sadarbībā ar slaveno producentu Riku Rubinu atvēzējušies jaunam diskam. Paši bārdaiņi klāsta, ka disku tapinājuši lēnām un nesteidzīgi, cenšoties sakausēt pagātnes skanējumu ar mūsdienu tehnoloģijām. Kaut kas šajā jomā tiešām darīts, jo „ZZ Top”skan par gramu vai milimetru citādāk, tomēr kopumā tas joprojām ir tas pats ar blūza, boogieun rokenrola elementiem bagātinātais smagais roks.

PAR. Izskatās, ka jaunajam albumam klāsies krietni labāk nekā tā priekštecim „Mescalero”, kurš nespēja iekļūt pat Amerikas Top 50 – šis ir pirmajā sešiniekā gan štatos, gan Vācijā. Jāatzīst, ka ir jau arī gluži jauks ripulītis sanācis – kaut vai tipiskajā „ZZ Top” stilā ieturētās”I Gotsta Get Paid” un „I Don’t Wanna Lose”, „Lose You”, arī citas, taču pati lielākā albuma pērle ir balāde „It’s Too Easy Manana”.

PRET. Vai mums viņu šajos deviņos gados pietrūka? Patiesību sakot – nē. Vai kaut kas mainītos, ja šis albums nebūtu izdots? Arī nē. Ja kādreiz uznāks kāre pēc „ZZ Top”, tāpat roka mūžīgi mūžos CD plauktiņā meklēs albumus „Eliminator” (1983) vai „Afterburner” (1985).

* Materiāls tapis sadarbībā ar mūzikas veikalu „Randoms”